*

šodien jūtos jau vairāk vai mazāk savā ādā, lai gan pusdienu nogulēju un zobi sāp kā sāpējuši.
visjaukākie ciemiņi nāk, dakterē mani, kā nu kurš māk un, kā nu kuram tas vislabāk padodas [un labi padodas visiem], tad dodas prom, bet mana digna paliek, guļ man blakus un lasa priekšā pasakas. vienu ar laimīgām beigām, vienu ar nelaimīgām, vienu dīvainu un vienu par pūķiem. būšot arī piektā, vēl nezinu kāda un par ko.
priekā.

"Stāsti mainās, jo tie nav pagātnes notikumu apraksti"

ja nu kāds grib zināt, kas īsti ar mani notika, tad galīgā un oficiālā versija ir, ka mani naktī no 6dienas uz 7dienu nolaupīja un piekāva marsieši (© kaarl). kāpēc piekāva? tāpēc, ka es viņiem neatklāju visādus svarīgus, stratēģiskus noslēpumus par mūsu planētu, ko viņi vēlas iekarot. tā, ka pateicoties man mūsu jaukā Zeme uz kādu laiku atkal ir pilnīgā drošībā, gaidu, kad mani dārgie ciltsbrāļi un planētas Zeme iedzīvotāji sametīsies, lai varu ielikt jaunus briljanta zobus, sīvā cīņā cietušo vietā.