*

šodien jūtos jau vairāk vai mazāk savā ādā, lai gan pusdienu nogulēju un zobi sāp kā sāpējuši.
visjaukākie ciemiņi nāk, dakterē mani, kā nu kurš māk un, kā nu kuram tas vislabāk padodas [un labi padodas visiem], tad dodas prom, bet mana digna paliek, guļ man blakus un lasa priekšā pasakas. vienu ar laimīgām beigām, vienu ar nelaimīgām, vienu dīvainu un vienu par pūķiem. būšot arī piektā, vēl nezinu kāda un par ko.
priekā.

"Stāsti mainās, jo tie nav pagātnes notikumu apraksti"