*

sorry par druķenēm un neveiklām izteiksmes formām. man nav ne spēka, ne iedvesmas nodarboties ar normālu korektūru.
un pirmo reizi esmu sasniegusi "Client error: Post too large.", tāpēc 31. janvāri atradīsit komentārā.

31. decembris
ir uzsnigusi maza sniegpūciņu kārta. vismaz solītais kailsals nebūs 100% kails un tik drūms. ejam ārā - K izrok puravus un ierok siltumnīcā vairākus podus ar augiem. nozāģē nolūzušo ābeles zaru, kas karājas ābelē. es lieku egļu un priežu zarus uz lavandām un rozēm. uzberu kūdru hortenzijām. parosos pa pagrabu, iznesu 2 sapuvušus kabačus un izlasu iepuvušos ābolus. ejam iekšā. vienlaikus gribas ēst, bet ir drusku nelabi. šodienas ēdienkartē plānoti krāsnī, oglēs cepti kartupeļi ar biezpienu. kartupeļi izdodas izcili. es gan joprojām neko daudz nevaru ieēst. pēc tam baigi nāk miegs. eju pagulēt. K tikmēr taisa fokaču. pēc kādas stundas pieceļos, bet tāpat nejūtos baigi labi. ieraugu FB, ka HOMM Horn of Abyss iznācis major apdeits, ar jaunu pili. it kā esam plānojuši kaut kādas mierīgas aktivitātes šim vakaram, bet man nav enerģijas, K ar baigi negribas neko. jau 23 esam ar iztīrītiem zobiem ielīduši gultā. piezvana Galzons. skatāmies to netflixa seriku par visādiem pavāriem, es paralēli spēlēju Heroes. aizeju gulēt ap kādiem diviem.

1. janvāris
pieceļamies, iztaisāmies, braucam uz Valmieru. pa ceļam iebraucam stallī. es nomainu zirgam segas - no lietusegas uz biezāko, kas man ir. sabaroju ar āboliem, braucam tālāk. kad rudenī Vmuižas mačos dabūju 4. vietu, tad balvā bija Valmieras peldbaseina atpūtas zonas apmeklējums 2 cilvēkiem. tad nu šodien to izmantojam. sākumā ir diezgan patukšs, bet pamazām sarodas visai daudz cilvēku. bet ir ļoti forši. izplunčājamies un izsildāmies pirtī. pēc tam gribam iebraukt Lidlā pēc tofu, sviesta cepumiem un mandarīniem. bet izrādās, ka Lidls ir pavisam ciet. aizbraucam uz Rimi, tur nav pilnīgi nevienu cepumu, kam sastāvā ir īsts sviests. paņemam kkādus citus produktus, bet izrādās, ka tur var maksāt tikai skaidrā. nevienam no mums nav ne skaidras naudas, ne līdzi maka ar karti, lai izņemtu naudu. sapīkstam un braucam uz Smilteni. kļūst aizvien aukstāks un aukstāks. Smiltenes topiņā atrodam vienus Lāču cepumus, ar sviestu. dārgus un arī ne izcili garšīgus. mājās K paēd normālas pusdienas, es pliku fokaču bez nekā. man joprojām īsti neko negribas un ir viegla nelabuma sajūta fonā. K paguļ, es paspēlēju Heroes. tad reflektējam par pagājšgada Taro sprediem un liekam jaunus. vispār manējais ir bijis baigi trāpīgs. priecājos, ka jaunais izlikums ir daudz krāsaināks un līksmāks nekā iepriekšējais. tad iededzam eglītē svecītes, sēžam blakus dīvānā un - K taisa muzonu Garderobistiem, es spēlēju Heroes. ļoti idilliski. ārā baigi auksts. iekšā arī, jo pūš mūsu visnemīļākais ziemas vējš - austrumu.

2. janvāris
K iekur krāsni un aizbrauc uz Rīgu. es pieceļos, santutulējos un aizeju uz Gulbi nodot analīzes. vispārējo veselības stāvokli, b12 un laima slimību. pa ceļam gandrīz nokrīt seja. rāda -17, komforta temperatūra -24 un pūš tas A vējš. toties beidzot arī šeit spīd saule. terapija - runājam par abu mammu vizīti, kas sāksies šovakar. terapeite liek visus mūs iztēloties kā kaut kādus tēlus. es esmu laumiņa vai zilonis, K briedis, K mamma robots un mana mamma balodis vai vista. visai aizraujoši. pēc tam kurinu plīti, spēlēju heroes salstu. ap 17 iekurinu otrreiz krāsni, saņemos, padaru drusku jogu. vēl palikušas kādas 4h miera. uztaisu popkornu, atkorķēju bezalkoholisko alu, turpinu spēlēt heroes. K ziņo, kad ar abām mātēm izbrauc no Rīgas, tad jau no Siguldas. saņemos, nomazgāju traukus un gaidu. atbrauc abas mātes. ir awkward. man likās, ka tik vēlu neviens neko baigi neēdīs, man pašai joprojām negribas ēst, bet izrādās, ka visi kko grib. man ir vēl palicis drusku dārzeņu biezenis (puravs, pastinaks, ķirbis, puķkāposts, burkāns), mazlietiņ pelēkie zirņi un daži krāsnī ceptie kartupeļi. no tā visiem gribētājiem kkas sanāk. pasēžam, papļāpājam, K mamma izvelk 3 loterijas biļetes, neviens neko nelaimē. sataisam gultas un ejam tipa gulēt. kaķis kaut kā bez ceremonijām pieņem K mammu. parasti viņam no svešiem cilvēkiem bail.

3. janvāris
visi lēnām pieceļas. ārā zem -20. spīd saule. padzeram kafijas. K un mātes aizbrauc uz dzīvokli, K māte izdomājusi, ka grib plēst tapetes. labi. es palieku mājās, tipa kurināt un taisīt pusdienas. uztaisu tako salātus. ap diviem visi atgriežas - paēdam, padzeram kafijas. drausmīgi auksts, pūš traks A vējš un kopā ar tiem mīnusiem ir pizģec arī mājā iekšā. mana māte aiziet pie sava brāļa, K mamma atlaižas. tad sākas problēmas ar viņas izklaidēšanu. atrodu iebojājušos ķirbi, kas jāsagriež. kad ķirbis sagriezts, man padoma vairs nav. it kā runājām, ka varētu iemācīt viņai spēlēt džokeri un visi kopā uzspēlēt, bet mana māte vēl nav atriezusies un K vajag pataisīt kko garderobistiem. sazvanos ar Initum par Smiltenes kopienas teātra projektu. dirsā. mans viedoklis par E.R. jau pirms tam bija ļoti slikts, bet pēc šī liekas, ka viņš ir vnk pimpis. karoč nav naudas izrādei, lai gan iniciatīva nāca no minētās personas un tika solīts, ka izrāde būs centrālais 24. gada pilsētas svētku notikums. drausmīgi stulbi arī no visu jau iesaistīto vietējo cilvēku viedokļa. kko pisīsimies. K mamma grib vakariņas. viņa ēd divas siltās ēdienreizes dienā. mēs vienu. neesam neko baigi izdomājuši. labi, ka esmu izņēmusi no saldētavas savus cepeškrāsnī ceptos tomātus. pieleju auzu krēmu, uzsildu, sablendēju un dabūju viņai zupu dažās minūtēs. uzrakstu ziņu kaimiņienei - vai negrib ķirbi. viņa negrib, bet pastāsta, ka kaķu vecis nesen esot aiznesis iemidzināt 10 kaķus, jo kaimiņi esot sūdzējušies. mēs ļoti sen neesam redzējuši ne Roziņu, ne Decibelu. arī kaimiņienes kaimiņiene nav. Roziņam varbūt tā būtu pat labāk, viņš bija baigi neveselīgs rudenī. bet par Deci būtu baigi, baigi bēdīgi. pārnāk mana māte, pārstresojusies par savu brāli. brāļasieva izrādās nesen naktī kritusi un brālis ilgi nav varējis piecelt. protams, nevarēja piezvanīt mums. mana māte satrakojas un pieprasa gada taro izlikumu. es nejūtos īsti komfortabli šajos jautājumos K mammas klātbūtnē, bet nespēju pieklājīgi izkļūt no šīs situācijas. tad nu lieku taro mātēm. mana māte visu uztver nenormāli drūmi un traģiski, K mamma kā pilnīgu joku. es klusi ciešu. K uzcep fokaču. kad sākas runas par politiku, kurā mana māte salīdzina nato bāzes ar to, kā mēs paši trīsdesmito gadu beigās uzņēmām krievu karabāzes, es paziņoju, ka eju gulēt. lienu gultā, spēlēju heroes. drausmīgi auksts.

4. janvāris
drausmīgi auksts un pa nakti ir sasnidzis daudz sniega. K grib, lai es braucu ar volvo, jo fordā nav ielējis degvielu. volvo nedeg viens priekšējais lukturis, bet ir jau vēls un man nav laika braukt liet degvielu. braucu. pie apļa ir neliels sastrēgums, fūre netiek augšā kapu kalnā. kamēr izmīcās priekšējās mašīnas, man zūd inerce un es arī netieku. braucu atpakaļgaitā aplī un mēģinu vēlreiz. uzkārpos. baigi slidens. atklātajās vietās pāri ceļam plūst nerimstoša puteņa sniegvilkšņa upe. tā spocīgi izskatās. mežainajos posmos ceļš ļoti sniegains. izpaunājamies, braucam uz Valmiermuižu. kaut kā netīšām ir sakritis tā, ka Reinis kavē un mikromanēžā esam 4 lielie zirgi un viens ponijs. tas ir ļoti daudz. kaut kā mēģinām viens otru nenotriekt un principā neko baigi nedarām - rikši, lēkši - tīri, lai izkustnātu zirgus. atsalst ceļgali un kāju pirksti. braucam atpakaļ uz stalli, izpaunājamies. braucu uz Valmieru - uz Depo pirkt K mātei dzd dāvanu. ceļi nenormāli slideni, apļos jāšļūc sāniski. pie viena no apļiem jau ir viena mašīna grāvī. aizbraucu arī uz Lidlu pēc sviesta cepumiem un tofu un braucu mājās. mātes atkal bijušas uz dzīvokli lupināt tapetes, kad atbraucu ir nesen pārradušās un tikko beigušas ēst K plovu. es arī uzēdu. mājā liekas drausmīgi auksts. man ļoti, ļoti, ļoti negribas komunicēt, es sēžu gultā ar kompi, pledu un kaķi un izliekos, ka gan atpūšos pēc šausmīgi grūtā treniņa, gan kaut ko svarīgu daru kompī. un jūtos vainīga, ka esmu neviesmīlīga. mana māte atkal aiziet pie sava brāļa. K ar savu māti cep piparkūkas. tad viņš aizbrauc mainīt volvo to tuvās gaismas luktura spuldzi, es sēžu, rakstu šīs rindas un nevaru saņemties līst laukā no sava midzeņa un būt viesmīlīga. atbrauc K un tas, ka lukturis nedega izrādās bijis atkal kkāds gļuks. atnāk mana māte un ilgi tīra sniegu un nenāk iekšā. beigu beigās mēģinām spēlēt kārtis. K māte izrādās nekad, nekad nav spēlējusi kārtis. mēģinām iemācīt viņai džokeri, bet viņa padodas. tad nu spēlējam trijatā. mana māte uzvar. atceros, ka jāuzdāvina K mātei dzd dāvana (viņai ir parīt). uzdāvinām. ejam gulēt. ārā putenis.

5. janvāris
K un mātes aiziet uz autobusu 7:35. K saprata, ka negrib braukt pa to šausmīgo un saputināto slidenumu ar mašīnu. ir sasnidzis ļoti daudz sniega un turpina vēl snigt. -15 un pierimis riebīgais vējš - liekas jau tāds softiņš. krāsni iekuru tikai vienreiz. dienas pirmo pusi daru neko. kurinu plīti, sildos un spēlēju Heroes. ap diviem saņemos iziet - izeju līkumu pa parku, paskatos kā salst ciet ūdenskritumi. ieeju pastā pēc krustmātes sūtītā kalendāra, tad humpalās. dabūju joutsen plāno dūnu jaciņu, kuru var vilkt gan kā apakšjaku, gan virsjaku. pa ~6 eur. jauna maksā pāris simtus. vēl arī oversize ģemperi un merino vilnas bītleni. ieeju topiņā pēc tortijām un eju mājās. kādu laiku tīru sniegu. baigi daudz. visu neiztīru. tad eju iekšā un tinu tortijās to, kas palika pāri no aizvakardienas tako salātiem. sanāk ļoti garšīgi burito, ko uzsildu air fryerī. paēdu. kurinu plītu. drīz pārrodas K un arī uzēd burito. vakarā atkal paliek baigi auksts. drusku nožēloju, ka neiekūru 2x krāsni. diezgan laicīgi ielienam gultā. K aizmieg, es spēlēju heroes.

6. janvāris
no rīta -20. K iekur krāsni, notīra atlikušo sniegu, iedarbina abus auto un sanes malku. ap 10 braucam uz Valmieru. atstāju viņu pie Lomika un braucu uz stalli. Mūrmuižā -18. man mugurā ir merino termoveļa, pufaikbikses, mana jaunā dūnu apakšjaciņa, ziemas staļļa jaka. tādā setapā ir ciešami. spīd saule. ejam staigāt - es, Radis un Marta ar Leo un Valensi. atpakaļceļā jau paliek pat drusku karsti. ļoti patīkami, ka nav vēja. izstaigājamies, braucu mājās. iebraucu maximā pēc auzu piena. paēdu aizvakardienas plovu. pēc tam sēžu un salstu. kaut kā baigi auksti. plīti kādu laiku vnk nevaru saņemties kurināt, krāsns otrajai reizei vēl par agru. istabas termometrs rāda mazpadsmit grādus. ap kādiem 16 saņemos un sāku kustēties. ienesu vēl malku, iekurinu gan krāsni, gan plīti. pasēžu virtuvē kamēr kuras plīts un uzēdu fokaču ar sieru. un jau laicīgi ielieku gultā karstu termoforu. ap 19 esmu gatava līst zem segas. saņemos un pieķeros bilžu kārtošanai - vajag no kompja pārmest viskko uz cietni, bet tas viskkas ir pilnīgs bardaks. kaut ko drusku piekārtoju un atbrīvoju vietu. paralēli brīžam spēlēju Heroes. kaķis ar katru dienu top aizvien neapmierinātāks ar aukstumu. tāds kašķīgs. ap pusnakti lievenī rāda -24.

7. janvāris
pieceļos. auksts. iekurinu krāsni, iekurinu plīti, ieberu putniem, uzcepu siermaizes. mēģinu turpināt bilžu kārtošanu. bet tehnoloģijas mani izbesī. pieslēdzot telefonu pie kompja atkal un atkal uznirst vecas un sen izdzēstas bildes, kuras nerādās ne icloudā, ne telefona bilžu folderī. un es vnm uzreiz tīru recently deleted folderi un vnm spiežu, lai delīto visos devaisos. ap vieniem saņemos un eju ārā. ir apm -20. eju uz pilskalnu, esmu saģērbusies apm tāpat kā vakar, bet vakar gāju pa taisnu nošķūrētu grantinieku. šodien brienu pa kalniem un sniegu un vispār ļoti ātri paliek karsti. novelku no apakšas savu jauno dūnu jaciņu. viņai ir kabata, kurā visu jaciņu var ietūcīt un sanāk tāds kā mini guļammaisa maisiņš ar striķīti, kur var uzkārt plecā. patīkami neapgrūtinoši. noeju apm 5 km. mežā ļoti, ļoti skaisti. spīd saule. pēc diviem atnāku mājās. apēdu atlikušās siermaizes un uztaisu nongshim ātrās nūdeles ar visādiem papildinājumiem (kaltētas sekstainās gailenes, kaltēti puravi, kizami, grauzdēts sezams, kimči, lielās baltās pupas, sezama eļļa). iekurinu plīti otrreiz. auksti. neko negribas darīt. eju istabā, apklājos ar segu, mēģinu čakarēties tālāk ar bilžu kārtošanu, bet tagad pievienojot telefonu kompim rāda tikai empty folder. izbesos un sāku spēlēt lielu karti no jaunā Heroes apdeita. tā arī paiet vakars. ap 18 iekurinu otrreiz krāsni. ārā jau tagad rāda -24 un komforta temp -32. uztraucos par pagrabu. manliekas, ka būs izsalis - apsaluši āboli un kartupeļi. zaptsburkas un vīna pudeles ar var sasprāgt. bet man negribas iet skatīties. gaisā karājas jautājums par to, ka būs jābrauc K pakaļ uz Valmieru. nav tā, ka baigi gribas. bet brālīši piedāvājas izbraukt caur Smilteni un man nav vairs jāiet ārā. K pārrodas ap 23. noskatāmies labo Igoru (6dienas izlaidums tv24). K uzreiz aizmieg, es vēl paspēlēju Heroes. visā mūsu pazīšanās vēsturē šī ir bijusi diena, kad kaķis ir bijis ārā vismazāk. pa nepilnai pusstundai no rīta un vakarā. ar lielu saņemšanos un negribīgumu.

8. janvāris
ceļos uz sapulci. K arī ceļas un kurina visu. baigi auksts. sapulce īsa. pēc tam saņemos sazvanīt visus ar kopienas teātri saistītos, ar kuriem bija sarunāts kaut kas šonedēļ, jo visu atceļam. pagaidām doma ir uz šī gada pilsētas svētkiem uztaisīt vienu performanci, kas pēc tam būtu daļa no visas izrādes, kuru tad cerams varēsim taisīt 2025. gadā. es gan vairs neuzticos pašvaldībai un dārgajam ER šajā jautājumā. K izdodas iedarbināt Volvo, kas nav kustināts kopš aizvakardienas. gribu izvilkt no saldētavas ogas smūtijam un konstatēju, ka saldētava atslēgusies, jo pieliekamajā pārāk auksts. diez kā iet lielajai saldētavai saimniecības ēkā? negribas iet skatīties, tāpat kā uz pagrabu. K aiziet pagulēt, es kko kūkoju un padaru kko datorā. K pieceļas, iedzeram kafiju un izejam pastaigāt. temperatūra pacēlusies jau uz kādiem -12, vienīgi ir uzradies vējš. ejam caur Kalnamuižu uz aizteperiju un tad gar skolu un slimnīcu atpakaļ. sen tur nav būts, ir ļoti skaisti. Abuls augšpus Tepera aizsalis. noejam 7,6 km. atnākam mājās, aizejam uz pagrabu. it kā liekas ok, bet siena ir ļoti nosarmojusi un āboli liekas drusku aizdomīgi. kūtī saldētava it kā strādā. īsti nesaprotu vai ir atsākusi darboties ledusskapja saldētava pieliekamajā. paēdam pusdienās vareņiku kariju. apmēram tādu kā viņreiz, bet ar citu dārzeņu piedevu (ķirbis, puķkāposts, paprika). tad K pastrādā, es atkal mēģinu pačakarēties ar bilžu transfēru no telefona uz cietni, atkal gļuko. tad iededzinām vēlreiz svecītes eglītē un pasēžam istabā. eglīte mums šogad ļoti skaista - dabūjām lielas, nolūzušas egles galotni ar daudz čiekuriem. kad svecītes nodeg, tad ir zsv nobūve - novācam eglītes rotājumus un logos izkārtās lampiņas, visu sapakojam kastēs un noliekam nost. tad lienam gultā, nevaram izdomāt ko skatīties, tāpēc skatāmies vnk youtube video par dzīvi aukstākajā pilsētā pasaulē - Jakutskā. vakarā ir jau tikai kaut kādi -7 grādi.

9. janvāris
K taisās uz Rīgu. man uz Ieeju piesakās seglu Reinis. K aizbrauc. es kūkoju un nevaru saņemties braukt uz stalli. tomēr saņemos. aizbraucu. pajāju. zirgs turpina būt traks un grūti valdāms. braucu mājās. kaut ko paēdu. konstatēju, ka laikam tā ledusskapja saldētava tomēr atkal vai joprojām nedarbojas. sastiepju visu uz lielo saldētavu samniecības ēkā. pamatīgi kurinu plīti un turu vaļā pieliekamā durvis, lai tā telpa (un ledusskapis) sasilst un atžirgst. salasu visu, kas draud sabojāties un uzvāru sorgo un sataisu sorgo salātus, ko paņemt rītdien līdzi. sapaunājos rītdienai. jūtos izbesījusies.

10. janvāris
pamostos nakts vidū. nepaskatos pulkstenī un neieslēdzot gaismu iekurinu krāsni. tikai pēc tam paskatos pulkstenī un konstatēju, ka ir tikai pieci. krāsni vajadzēja kurt ap septiņiem, lai izkurtos līdz brīdim kad man jāiet uz busu. nu neko darīt, vakarā būs aukstāk. pieceļos ap astoņiem, iztaisos, eju uz busu 9:35. ir kārtējā VTU grabaža (no visiem pārvadātājiem, kas apkalpo Smilču, VTU busi ir visdrausmīgākie). pie Juglas tirgus autobuss salūzt un tālāk nebrauc. jūtos dusmīga. eju uz tramvaju, nobraucu centrā, eju darbā. nomazgāju Skrastiņa podestiem malas un izmazgāju zālē grīdu, kura ir drausmīgi netīra. tad jau ir gandrīz divi, eju uz kabinetu, kabinetā ir 13,6 grādi. bļe. Marta atraksta, ka aizmirsusi man pateikt, ka rīt netiek uz treniņu. vēl viens bļe. būtu zinājusi, būtu sapaunājusies tā, lai varu palikt saļikā. bet man nav līdzi nekādu citu drēbju, kompja, brilles, tīrības maciņa utt. ap diviem sanāk Līgas. padziedam. dziedāt forši. stulbi, ka tik reti to darām. drausmīgi pārsalstu, bet negribas slēgt sildītāju. viņš skaļš un traucē dziedāt. kaut kad pēc 16 beidzam, Līgas aiziet, es riktējos izrādei. uzzinām, ka Vmuiža vairs nedos testa alus bezmaksas bāram. atkal atgriežas mūžīgā bāra problēma. izrāde paiet. eju augšā uz sapulci. sapulcē agonējam par nākamo sezonu. jāsaprot kad kurš ko taisīs, lai varētu sadalīt kurš kurā kkf konkursā ko sniegs un kāds ir vismaz aptuvens taimlains. kaut kā drausmīgi lēni tas viss notiek, jo dažiem nav iedvesmas, nevienam negribas būt galvenajam zsv sadarbības projektā ar cirku (kas mums ir tāds brīvprātīgi obligāts pienākums) utt. beigu beigās kko saagonējam un ap pusdesmitiem beidzam. tieši uz to laiku ierodas K no Grab mēģa un varam doties mājās. abi drausmīgi gribam ēst. esmu ēdusi tikai nelielu kārbiņu ar sorgo salātiem un dažus gabalus šokolādes ap pulkst pieciem. iebraucam Juglas maķītī notestēt jauno McPlant. vispār diezgan labs, līdzīgs vecajam labajam Hesīša Vekes burgerim, bet ar bagātīgākām piedevām. un grūti ēdams braucot mašīnā. paņemu arī ābolu pīrāgu un ar pirmo kumosu nokļūstu kkādā 8. klasē, Vecrīgas maķī, kopā ar Jūliju Kazuli, Lauru Rožkalni un Indru Gafarovu. nujā, tā kā maķītī visu laiku īsti nebija nekāda veģ piedāvājuma, es tur nebiju bijusi gadiem. nobraucam mājās. mājās auksts, krāsns sen atdzisusi. kko drusku iekurinam, bet aizmiegam pirms ir izkurējies tā, lai var aizvērt šīberi.

11. janvāris
lai gan treniņš atcēlies, tāpat gribu izbraukt caur stalli. bet ilgi noguļu, tad grāmatvedībai steidzami vajag ieskenētus Skaistās tumsas dokumentus, tad vnk nav enerģijas un es nekur neaizbraucu. daru visādas lietas turpat mājās. saule mijas ar brāzmainu puteni. ļoti negribas nekur braukt. bet ap pustrijiem esmu izpaunājusies un braucu. vispār braucas mokoši, uz ceļa ir šķīdonis, praktiski non stop šļācu logu šķidrumu un tāpat neko neredzu. brīžiem saule atspīd slapjajā asfaltā - tā ir pārāk zemu, lai pret to pasargātu tas nolaižamais sūds (kā to vispār sauc?) un es tiešām, tiešām vispār neko neredzu. ne ceļu, ne priekšējo auto, tikai spozmi un netīru stiklu. kaut kur gabaliņu pirms Cēsu pagrieziena logu šķidrums izbeidzas pavisam un tad kādu brīdi ir pilnīgs pizģec, līdz ir iespēja apstāties Melturos. ieleju šķidrumu, braucu tālāk. fords no tumši pelēka ir pārvērties par gaiši pelēku. principā viss noklāts ar sāli. Siguldā iebraucu circle k, nomazgāju visus logus ar ūdeni un nopērku vēl kkādas logu salvetes. bet tālākais ceļš jau ir samērā ok. ir krietni sausāks, nav tik daudz šļuras un saule arī vairs netriecas acīs. K tikmēr aizved Rikardo uz trakumsērgas vakcināciju un dabū no dakterēm par viņa lieko svaru. nobraucu darbā, izstīmoju kostīmus, izslauku kabinetu. Ilonas vietā šodien Gunu grimēt atnākusi Zane Ž. ļoti sen neesam tikušās. kad sākas izrāde drusku patērzejam, bet viņai drīz jādodas. uzeju vēl paslaucīt kabinetu un tad jau izrāde beidzas. novācos, sagaidu veļasmašīnu, izkaru kostīmus, braucu uz Saļiku. iebraucu Lidlā, nopērku tofu, humosu, vēl šo to. tad saņemos un iebraucu automazgātuvē. ir mīnus daži grādi un pūš elles vējš. bet tā mašīna ir tik ļoti sāļaina, ka liekas, ka nevar to tā atstāt. nomazgāju mašīnu. paņemu arī putu pistoli. putas piesalst pie jumta. cik nu varu, tik noskaloju. ļoti ceru, ka neaizsals durvis. braucu pie vecākiem. uzēdu un tad vnk dirnu internetā un nevaru saņemties aiziet gulēt.

12. janvāris
diezgan negribīgi ceļos un braucam uz kalnu ar papsīti. braucam ar fordu, stūrēju es. papsītis uzsauc pacēlāju. jau turpceļā ir sācis snigt, bet putenis aizvien pieņemas spēkā. pūš no visām pusēm ļoti daudz sniega. it kā ir -5, bet sniegs ir ass un slapjš. meklējam nogāzi pret kuru nepūš vai pūš mazāk, bet tādas nav. pūš uz visām pusēm. bet tā jau forši slēpot ar papsīti. jo ilgāk slēpojam, jo vairāk sniega čupas saputinātas un sastumtas ar slēpēm. paliek aizvien grūtāk, lēnāk un garlaicīgāk braukt. ap vieniem sākam braukt atpakaļ uz saļiku. joprojām drausmīgi putina, neko nevar redzēt, drausmīgi dziļš sniegs uz ceļa un slidens arī ļoti. lielu daļa ceļa braucam uz 60. atbraucam, ieeju dušā, paēdu. taisos iet uz vilcienu, gribu nopirkt biļeti. bļe, iepriekš tas bija čiks un viss. vivi tagad nezkāpēc ir kaut kāda drausmīga jebļa, nekas nesanāk, met erorus un murgainus paziņojumus. kaut kā pēdējā brīdī izdodas nopirkt. braucu ar ātro dīzeli no Daugavpils. tas ir papilns un smirdīgs un mani tur apņem neizskaidrojamu skumju mākonis. liekas ka tās nav manējās skumjas, bet tās mani apsēž. nobraucu darbā. viss ir aizsnidzis, pa ielām vispār nevar paiet. salieku, kas jāsaliek. Reinim vārda diena, viņam atnākusi ģimene ar kūkām. vēja kūkas foršas. ir arī kaut kāda jocīga rulete. paņemu gabaliņu, iekožos, vispirms jūtu, ka ārprātīgi salda, pēc tam, ka tur čista ir želatīns. pāris kumosus nokošļāju un tad kaut kā tieku no viņas vaļā. uz izrādes sākumu sākas kaut kāds divu stundu garš atkusnis, kad nezkāpēc ir plusā un viss kūst un žļurkst. izrāde paiet. novācos. eju uz staciju, domāju, ka nu jau būs īzī nopirkt vivi biļeti, jo kaut arī caur ērkšķiem, to obligāto profilu man izdevās uztaisīt šurpceļā. nekā. manā pirms pāris stundām izveidotajā profilā nav iespējams ielogoties, met erorus, nekas nelīdz. izbesos, bet paspēju nopirkt biļeti kasē. atkal braucu ar dīzeli, tāpēc joprojām neesmu izbaudījusi slaveno jaunvilcienu. nobraucu saļikā. sarunājam ar K, ka viņš rīt brauc ar busu uz Cēsīm, es viņu savācu autenē, braucam slēpot uz Ozolkalnu un tad laižam uz Rīgu. mēģinu pierunāt, lai papsītis brauc ar mums, bet viņam no rīta jāiet uz darbu un viņš jau ir piekusis.

13. janvāris
pieceļos, padzeru kafiju. eju ieslēgt mašīnu, lai uzsilst. bet... fords neaizsala pēc mazgāšanas mīnusos, bet ir aizsalis tagad, pēc lielās sniega kaudzes un dažām stundām plusā. viss noklāt ar leduskārtu. vadītāja durvis kaut kā atlaužu, bet viss pārējais ir neatverams. dirsā. citas paunas vēl tā, bet slēpes nez vai dabūšu pa vadītāja durvīm iekšā. te kā eņģelis no debesīm no darba atnāk papsītis. es vēl eju iekšā ģērbties un paunāties, tikmēr papītis kaut kādā x veidā atmūķē visas durvis un smērē uz gumijām silikonu. medžik. esmu tikai mazliet aizkavējusies no vēlamā izbraukšanas laika. braucu. pirmais gabaliņš ciešams, bet, kad izbraucu uz apvedceļa ir ļoti slikti. drausmīgi slidens. var redzēt pie ceļa piesalušu un slīdīgi spīdīgu vakardienas mikroatkusni. brīžam braucam visi uz 60. izgriežot uz A2 ir ievērojami labāk. vienā posmā gan tablo rāda, ka jābrauc uz 80, bet tur tāpat ir krietni labāk, nekā bija uz apvedceļa. aizkuļos līdz Cēsīm. esmu nokavējusi, bet ne dramatiski. savācu K, braucam uz Ozolkalnu. ir auksta un semi saulaina diena. ļoti skaista un forša. ir gan arī padaudz cilvēku un tas galvenais kalns ir pilns ar tādiem diezgan sucidāliem iesācējiem. kad esam apmēram iesildījušies, pārvācamies uz stāvo kalnu. jūtos priecīga un dzīvīga. ir palikušas apm pēdējās 10 min mūsu pacēlāja biļetei. runājam, ka vēl nobrauksim kādas 3 reizes. es tomēr kājās jūtu, ka jau vakar esmu slēpojusi. pie pacēlāja ir neliela rinda. pirms mums stāv meitene, noskatos, ka jau enkurs kas nāk viņai kaut kā ļoti histēriski šūpojas. bet viņa to notver un sāk braukt augšā. tagad mūsu kārta, nostājamies, gaidam enkuru, pēkšņi ir kaut kāds drausmīgs troksnis, tas enkurs nokrīt diezgan zemu un ātri virpuļo kā propellers - mūsu galvu reģionā un manā virzienā lido kaut kāda dzelzs detaļa. mēs kaut kā lecam malā, bet tas viss ir nenormāli biedējoši. dzelzis man netrāpa, nokrīt pie kājas (vai trāpa pa zābaku, ko es īsti nejūtu). pametu skatu uz augšu un redzu, ka kalna vidū pacēlāja enkuri mētājas pa zemi un trose nokarājas ļoti zemu. no būdiņas izskrien trases darbinieki, bet neaptur blakus pacēlāju un kaut ko vnk brīnās. man ir augsts adrenalīna līmenis, es paceļu to dzelzs gabalu, metu čaļu virzienā un kliedzu wtf!??? Kārlis arī kaut ko kliedz. čaļi saka - šis pacēlājs tagad nedarbosies, jūs varat braukt augšā ar otro. un joprojām neaptur blakus pacēlāju, lai cilvēki no sabrukušā pacēlāja puses varētu droši pāriet uz otru pusi (par pajautāšanu vai visiem viss kārtībā nemaz nerunājot). kaut kā iespraucamies, uzbraucam augšā. man liekas, ka ir jānobrauc vēlreiz, lai pati slēpošana nebeidzas uz šādas nots un tad jāiet runāt ar kaut kādu administrāciju. nobraucam, uzbraucam augšā, novelkam slēpes, ejam meklēt kaut kādus atbildīgos cilvēkus. es negribu škandalēt vai kaut ko pieprasīt, man vnk liekas, ka pirmkārt not fine, ka man uz galvas sabrūk pacēlājs un otrkārt not fine kā rīkojās trases darbinieki. un man gribas par to parunāt. dabūt kādu ir diezgan sarežģīti, bet tiekam tik tālu, ka sazvanam kaut ko, kas apsola, ka pie mums atnāks direktors. stāvam drausmīgi piebāztā slēpju nomas kabūzī un gaidām. nostāvam diezgan ilgi, tad atnāk direktors ar vēl kkādu čali. viņi par laimi ir normāli. aprunājamies. viņi saka, ka paši ir šokā un, ka tehniski tas neesot iespējams, kā tas notika un viņu 18 gadu ilgajā pieredzē tā nekad nav bijis un, ka trases darbinieki nav uzvedušies atbilstoši. ok, ļoti labi. tad viņi piedāvā mums kā kompensāciju iedot dāvanu karti un saka, ka saprot, ka var negribēties vairs izmantot viņu pacēlājus, bet to varēšot izmantot arī viņu kempingam un pirtij vai jebkuram citam pakalpojumam. bet, lai dabūtu dāvanu karti ir jāgaida kaut kāda sieviete. mūs aizved uz kafeni, uzsauc silto dzērienu. gaidām, gaidām, gaidām, aizejam atpakaļ uz nomas punktu. gaidām. sagaidām. mums iedod dāvanu karti 100 eur vērtībā. braucam uz Rīgu. ir auksts un arī vējains. K aiziet uz mēģu telpu. šovakar ir kārtējais grab koncis, uz kuru es nebūšu. es uzlieku izrādi. atnākusi Broka. patērzējam. izrāde paiet. ir nobūve. pabeidzam. braucu uz Ā ielu. ieperos teritorijā un atrodu kaut kādu spotu, kur apstāties. tieši atraksta K, ka ir beidzis un gatavs doties. braucam. pa Ģertrūdes ielu iet metālists ar 2 ģitārām. K grib nolaist logu un kliegt "UGUNS", bet logs ir iesalis un nelaižas. tā es uzzinu par Gunta Kursiša eksistenci. pagulēju, paklausos K stāstus un saprotu, ka Guntis ar eifoniju varētu būt trūkstošais gabaliņš Līgu Jāņu ierakstā. braucam. izrādās fordam nedeg neviens no tālās gaismas lukturiem. braucam tālāk. vajag ieliet degvielu. izrādās, ka fordam ir aizsalusi bāka.
K tomēr atmūķē, ielejam, nobraucam mājās. tur ir drausmīgi auksts. ir normāli mīnusi + vējš. viss K rīta kurinājums izpūsts.

14. janvāris
pieceļos. saņemos un aizbraucu beidzot uz stalli. vajag pakustināt zirgu. ir tāds pavēss un man nav daudz laika, jo gaismas laiks nav garš. nolemju pavizināties bez segliem tepat pa Krišjāņa pļavām, bet, ja pagājšreiz zirgs bija diezgan saprotošs un pretimnākošs, tad šoreiz viņš nevar saņemt sevi rokās un ļoti grib skriet. man sāp kājas no 2 slēpošanas dienām un ir grūti. kaut cik drusku izturu un kāpju nost un ejam mājās. braucu uz smilču, fiksi pārģērbjos un ar K braucam tehniskajā vizītē uz ieejas takām. ceļš uz spicieri ir labi iebraukts. tur atkal notiek lauku zēnu izpriecas - braukāšanās ar mašīnām pa ledu. ejam. ir drausmīgi grūti, jo ir daudz svaiga un dziļa sniega, ir ļoti daudz kritušu koku un nav pēdu. es esmu nogurusi jau brīdī, kad tikai izejam no spiciera uz lielo apli. ejam, ejam, ejam. tikšana pāri pērn izraktajam LVM grāvim ir tricky, bet nu tikt var. pēc tam gan sākas pavisam tricky posms - tas jau tā ir allaž bijis sarežģītākais un jau vasarā pēc lielās vētras tur bija sakrituši koki un aprakuši taku. tagad ir vēl vairāk sakritušu koku, dziļš sniegs un neviens tur nav gājis. kaut kā uz čuju taustos, līkumoju un ložņāju, līdz tomēr dabūju savu taku. pēc tam ir vēl viens tāds posms. ļoti labi, ka ejam tehniskajā vizītē. ar klientiem šitā mīcīties būtu ļoti neprofesionāli. vispār iet drausmīgi grūti. liekas, ka mēs ejam bezgalīgi ilgi (un ejam arī), neesam vēl pusē, kad man jau gribas, lai pēc manis atlido helikopters. neesmu arī vispār ēdusi, jo brokastis neēdu, bet pēc staļļa nebija laika ēst, lai mēs paspētu pa gaismu iziet. ejam, ejam, ejam. nē, brienam, brienam, brienam. esam nobriduši apm 10 kilīšus. jau krēslo. knapi paspējām pa gaismu. bet, ja neskaita mokošo iešanu - mežā ļoti skaisti. piesnidzis un daudz zvēru pēdu. braucam uz pilsētu, saprotam, ka ēdīsim picu. aizbraucam uz picēriju, bet tur saka, ka jāgaida 40 min. pasūtām. aizejam uz topiņu pēc koliņas un citām lietām. braucam mājās. K iekurina krāsni un brauc pakaļ picai. iekārtojamies gultā, ēdam picu un sākam skatīties Carol and the end of the world. K aiziet uz studiju pastrādāt. es saņemos un izrevidēju ieejas rekvizītu kastes un salieku vajadzīgo komplektu rītdienai.

15. janvāris
agrā sapulce. kaut kā ļoti ievelkas, jo muļļājam kaut kādus divus jautājumus, uz kuriem nav atbilžu. asemblēju Ieejas zupu. izmazgāju matus, skraidu apkārt un paunāju visu, kas vēl nav sapaunāts. īsi pirms 11 eju pie savas uzacu ukrainietes hennot uzacis. viņa prasa kā iet ar remontu un stāsta, ka esot meita ar māti pensionāri, kas labprāt tur gribētu dzīvot. varot gaidīt līdz pavasarim. izrādījās, ka viņa dzīvo tieši blakus dzīvoklī tam dzīvoklim, ko iegādājāmmies rudenī un nespējam izremontēt. kā uzacis gatavas, tā ir klāt K un braucam uz Niedrāju. Iegājējs jau gaida. izstāstu visu, kas jāstāsta un ejam. labi, ka bijām tehniskajā vizītē, jo vismaz pa vakardienas pēdām ir druscīt vieglāk iet un man nav arī jāreizējās par takas pazaudēšanu kritušo koku mudžekļu dēļ. iegājējs ir ļoti, ļoti koncentrēts un ātrs, manliekas, ka ja viņam rastos kaut mazākās aizdomas, ka es šaubos par taku, visa ieeja un tās potenciāls izšķīstu sīkās lauskās. bet, paldies vakardienas ciešanām - viss iet smooth. izskrienam taku trakā ātrumā - klasiski maršruts ir apm pusotru stundu, bet tagad pa sniegu ar miljons kritušiem kokiem ceļā, būtu normāli iet ilgāk. bet izejam stundā čēesmit. man jau likās, ka būs karsti, esmu diezgan plāni saģērbusies, bet iegājējs ir ļoti pārkarsis. lieku iepakoties hamokā un sāku bungot. bungas ir negaidīti neatdzisušas. parasti šādos laikapstākļos bungoju tupot pie ugunskura, jo mitrumā āda izstiepjas un viņas neskan. bet šoreiz varu pabungot arī staigājot apkārt. nobungoju. izrādās gājējam norāvies jumts. nosalis nav - salt, kā ar nazi sācis brīdī, kad es saucu atpakaļ. tā jau ļoti interesanti. pasēžam paļāpājam, uzēdam tomātu zupu. pavadu viņu atpakaļ uz mašīnu. braucam mājās, iedzeram kafiju. izkaru žūt Ieejas tekstīlijas, nomazgāju traukus, eju atlaisties. esmu nogurusi. beidzot jūtu arī kā sāp kājas. K aiziet uz studiju strādāt līdz vēlam vakaram. es valstos pa gultu ar kaķi, skrollēju internetus un saņemos uzrakstīt Guntim Kursišam par to vai viņš negrib piespēlēt Līgām eifoniju. viņš ir tieši tāds, kādu esmu iztēlojusies un viņš grib piespēlēt Līgām, tiesa gan baritonu, jo eifonija viņam šobrīd nav. mani tas ļoti iepriecina. mēs forši pačatojam. kaut kad ļoti vēlu atnāk K, noskatāmies sestdienas Igoru un guļam.

16. janvāris
K aizbrauc pie Lomika miksēt Tesu. biju domājusi braukt uz stalli, bet visu nakti ir snidzis un snieg joprojām un ir pelēks un tumšs. paskatos, ka rīt norvēģi sola saulīti un mazus mīnusiņus. nolemju, ka paņemšu šodien brīvdienu, kurā nekur neiešu. baigā brīvdiena gan nensanāk, jo sāku dīlot ar Sapņa izbraukuma plāniem un zvanīties ar Mēru muižu un čatot ar Anci. ielieku bandcampā Līgu dziesmu, kas tika ierakstīta Sviestam, kurš iznāca jau oktobrī. apēdu mazu peļķīti ar tomātu zupu, kas vakar palika pāri no ieejas un pēkšņi pulkstens ir jau pusčetri. eju vārtīties pa gultu. atkal pievēršos pagājšgada bilžu kārtošanai. skrollēju internetus. atveru netfliksu, drausmīgi ilgi nevaru izvēlēties ko skatīties. neizvēlos. aizveru netfliksu. kaut kad jau diezgan pavēlu atkal pametu guļamistabu un dodos kurināt plīti. ārā baigi auksts. laikam atkal nestrādā ledusskapja saldētava. beidzot sagriežu ļoti sen iegādāto ķīnas kāpostu, parastā kāposta atlikumu un 2 burkānus un iesāku kimčī procesu. uzvāru pilngraudu fusili un uztaisu mērci no pakas ar sablendētām saceptām gailenēm un puraviem, neblendētiem zaļajiem zirnīšiem, šļukas blendētu tomātu savā sulā, drusku ķiploku ziedu pesto un airfrajerī sacepta tofu. un rauga pārslām. sanāk ļoti garšīgi. ir pārāk vēls, lai ēstu kko tik nopietnu, bet būs rīt ko K paņemt līdzi un man ko fiksi dabūt pēc staļļa. kkad pēc 22 atbrauc K. lienam gultā un noskatāmies vairākas Carol and the end of the world sērijas. drausmīgi skaisti un arī drausmīgi bēdīgi. ļoti kruta multene. paliek viena sērija, bet jāguļ.

17. janvāris
K diezgan skaļi ceļas uz busu 7:05. man ir iztraucēts miegs, bet pēc kāda laika atkal iemiegu. tad notiek tas, ko biju iztēlojusies, ka tas tā varētu notikt un vairākas reizes teikusi K, ka es ļoti negribu, lai tā notiek. K pagājšnedēļ pieteica asenizatoru. bet šajā pilsētā asenizatori brauc tikai trešdienās. tad K saprata, ka viņam 3d jābrauc uz Rīgu un es teicu, lai viņš to asenizatoru atceļ, jo nav manā varā atvērt tās bedres vāku. K laikam uzraksta kaut kādu epastu, uz kuru nav atbildes un domā, ka viss būs kārtībā. man gan visu laiku ir sajūta, ka nebūs. un viss notiek tieši tā kā es negribēju - es esmu aizmigusi saldā miegā. ir īsi pirms deviņiem un pēkšņi pie ārdurvīm drausmīgi dauzās. es uztrūkstos, jau saprotu, kas notiek. turpina dauzīties, tas ir neizturami, kaķis drausmīgi pārbīstas un es vnk pidžamā eju atvērt. tur ir dusmīgs asenizatoronkulis, kurš bļauj, ka esam pieteikuši asenizāciju un viņš ir ieradies šo pakalpojumu veikt. es bikli bilstu, ka vīrs atteica un nav mājās un es nevaru viņam atvērt bedri, bet viņš ir atbraucis un grib asenizēt un, lai es rādu, kur tā bedre ir un pavācu malā mašīnu. es tikko no miega valstības izrauta un pidžamā un mīnus padsmit grādos nejūtos spējīga pastāvēt par sevi. tāpēc pavicinu roku bedres virzienā un eju uzvilkt kkādas drēbes. uzvelku, eju pavākt malā mašīnu, redzu, ka viņš lauž vaļā iesalušo atejas bedres vāku un tas vāks jau izskatās tāds papists. iekāpju mašīnā, visi logi aizsaluši, neko neredzu, iebraucu vnk pagalmā un eju iekšā. onkulis ar kādu dusmīgi runā pa telefonu. dzirdu (un saožu), ka ir atlauzis vāku un sācis sūknēt. kaķis histērijā. skraida apkārt un bļauj. es rakstu K dusmīgas ziņas. ir skaidrs, ka viņš būs sapisis to vāku un neuzliks viņu kārtīgi atpakaļ - bet, ja viņu neuzliek kārtīgi atpakaļ un paliek kaut mazākā gaisa šķirbiņa, tad tualete smird. dusmīgais onkulis atnāk un iedod man lapeli par sniegto pakalpojumu. vāku viņš ir uzmetis atpakaļ un apbēris ar sniegu. tad viņs aizbrauc. bet visādi citādi - ārā ir auksta, bet gaiša un saulaina diena. braucu uz stalli, apsegloju zirgu, ejam apvidū papriecāties pa svaigo sniedziņu. zirgs turpina būt traks un grib skriet. bet ir tāds augstsirdīgs un turas kaut cik saprāta robežās. bet saule ir tik nenormāli forši. braucu mājās, kurinu, sajūtos nogurusi. kūkoju un prokrastinēju. uznāk iedvesma un ierakstu Fb dzimtas detektīva un ciltskoku grupā, ka gribu praktiski no nulles sākt šķetināt vīra radurakstus un vai kāds jau nav kaut kādus atbilstošus zarus un atzarus pētījis. ir dažas jēdzīgas un dažas mazāk jēdzīgas atbildes un ieteikumi. kūkoju līdz ir jau visai vēls, bet man vēl jāizdara daudz lietu, jo vairākas dienas neviens no mums nebūs mājās. rīt ieradīsies mana māte - kurināt un auklēt kaķi. ir jāizrevidē ledusskapis - sapīkstu, kad saprotu, ka tur ir no saldētavas izņemti blendēti banāni un ķirbju biezenis, kas stāv tur jau vairākas dienas un atstāti vēl uz vairākām dienām sapelēs un/vai saskābs. man riebjas mest ārā pārtiku, tāpēc apmēram pusnaktī lieku cepties banānķirbjmaizi. bet vismaz esmu nomazgājusi traukus un pievākusi māju. jau gultā sagaidu kad banānmaize izcepsies (precīzāk sakot - cepu to tik ilgi, kā aicināts receptē, bet beigu beigās tomēr kādas 10 minūtes par maz).

18. janvāris
biezi un ķepīgi snieg. it kā pieceļos laicīgi, iekurinu plīti un sāku paunāties. baigi daudz paunu, jo jāņem līdzi arī viss slēpošanai, civilās drēbes vairākām dienām, utt. bet tas viss prasa daudz laika un kamēr to visu izdaru un izroku mašīnu ir jau baigi vēls. es jau kavēju. sāku braukt, aizbraucu līdz Valmieras aplim, saprotu, ka neieliku slaloma zābakus, braucu atpakaļ. ir jau 10. aizsūtu Martai balss ziņu, ka esmu aizmuļļājusies. braucu un atkal besos par sūdīgajām slotiņām, kas netīra logu. nobraucu stallī, fiksi sakrāmējos, braucam uz treniņu. pirmajos rikšos izrādās, ka Leo ir klibs. Marta kāpj nost un ganās pa kaktiem, kamēr es jāju. lecam visādus vingrinājumus. man iet diezgan grūti, jo pēdējā laikā maz lekts. nav flova sajūtas. zirgs foršs. braucam uz stalli, izkrāmējos, pārģērbjos, braucu uz Rīgu. ir drausmīgi slidens. aiz Straupes ir abās pusēs ceļam čupa ar mašīnām grāvī. fūre, divi busiņi, kkas vēl. bremzēju un saprotu, ka vispār nekas nenotiek. pilnīgi nekas. spogulī skatos, ka aizmugrējai mašīnai klājas līdzīgi. priecājos, ka esmu ievērojusi pieklājīgu distanci ar priekšējo mašīnu, citādi būtu ļoti slikti. gandrīz jau ir, bet tomēr izsprūku sveikā. ļoti, ļoti nepatīkama sajūta. tālāk uz priekšu, pie Bīriņu pagrieziena ir vēl viena avārija. drausmīgi mokos ar slotiņām un redzamību. saule iet uz rietu un spiež tieši acīs, ceļa putra lido pa gaisu. labu gabalu braucu aiz sāls kaistītāja, jo nav iespējams viņu apdzīt. kad tieku līdz vidzemes šosejai sāku stāties malā un tīrīt logu ar salvetēm. bet es nevaru stāties ik pa kilometram, man kkur ir arī jānokļūst. beigās vienkārši apraudos par to, ka es braucu un neko neredzu un to, ka esmu vairākkārt lūgusi K nomainīt tās slotiņas, bet tas nav izdarīts. tieku līdz cirkam. jūtos nenormāli pārspringusi un pārgurusi. uzlieku izrādi. izrāde paiet. novācos. no Naciķa atnāk K. braucam uz saļiku.

19. janvāris
K pieceļas, nomaina fordam slotiņas un aizbrauc uz Naciķi. es pieceļos, iedzeru kafiju un braucam ar papsīti un viņa korišu Janku uz Riekstukalnu. papsītis ar Jāni kādreiz kopā slēpojuši jauniešu izlasē, bet Jānis satraumējis muguru un pametis lielo sportu ātrāk nekā papsītis. Jānis ir ļoti mierīgs. es skatos uz viņu un saprotu, ka manā ģimenē nav bijis neviens mierīgs cilvēks. vismaz mana māte, tēvs un brālis nekad, nekad nav izstarojuši mieru pat it kā atrasdamies "miera" vai neitrālā stāvoklī. ir ļoti jauks laiks, nelieli mīnusi, saule un (vismaz sākumā) zilas debesis. kalns ir lielisks. kādu laiku, katrā reizē kad braucu augšā ar pacēlāju, gandrīz apraudos no laimes par to cik patīkams ir gaiss. tas ir maigs, glāsmains un spirgts vienlaīgi, ir nenormāli patīkami to elpot, tas ir ļoti garšīgs. es slīdu augšā pa kalnu un visu laiku elpoju un domāju cik tas ir forši. un, ka aprakstot šo dienu tas noteikti jāatceras pierakstīt. kad saulei savelkas priekšā mākoņi, gaisa maģiskums pašķīst. paliek atkal parasts gaiss. izslēpojamies, papsīts pasaka - nu vēl kādas reizes piecas un pazūd. es nobraucu tās piecas, varbūt septiņas un ne viņu, ne Jāni vairs nekur neredzu. novelku slēpes, stāvu kalna pakājē un blenžu. nav. sāku kļūt aizkaitināta. domāju moš viņi vēl aizgājuši uz stāvo kalnu. tad pēkšņi uzrodas papsis, izrādās viņi jau sen novilkuši zābakus un gaida mani. braucam uz Saļiku. uzsildu mammas ķausi (sautējums), kam piegriežu tofu un vēl uzcepu olu, jo kaut kā ļoti gribas proteīnu. iemetu mazgāties nedaudz drēbju. daži K t-krekli, veļa, zeķes, mans slēpošanas apakškrekls un legingi. centrifūga neieslēdzas ar pirmo. tā tai vešenei ir jau vairākus gadus. slēdzu otrreiz. atkal neiet. trešajā reizē kaut kas nosmird un vairs neslēdzas vispār. sametu slapjās drēbes bļodā un skrienu uz vilcienu. ar smagu sirdi. karoč tā veļasmašīna ir ļoti vintage. tas ir 1995. gadā iegādāts elektrolukss, kas visus šos gandrīz 30 gadus nav labots. un, ja neskaita to, ka pēdējos gadus nespēj iegriezt centrifūgu ar pirmo reizi, darbojas pilnīgi ok. man jau sen ir licies, ka viņu vajadzētu nomainīt - viņa noteikti neatbilst mūsdienu energoefektivitātes standartiem + viņai nav neviena īsā režīma. ātrākais ir stunda ar astīti. kad izvācāmies no Āgenskalna, atvedām turienes vešeni uz šejieni ar domu nomainīt pret veco elektroluxu, bet izrādījās, ka tas "nav iespējams". elektrolukss stāv zem boilera, kurš netiek lietots jau kādus 20 gadus, jo ūdeni silda gāze. bet boileris joprojām atrodas apkures sistēmā un to nedrīkst ņemt ārā "jo ja nu kādreiz noder". mūsu veļasmašīna ir par kripatiņu augstāka un zem boilera nelien un citas vietas veļasmašīnai nav. karoč, man ir smaga sirds nevis par pašu veļasmašīnas nāvi (nopirkt jaunu jau ir nosacīts sīkums), bet par to cik "briesmīgi", "grūti", "sarežģīti" un "neiespējami" tas viss būs papsītim un es būšu vainīga un, ja vien es nebūtu "pārkrāvus" vai vēl nezinko izdarījusi nepareizi, tā mašīna darbotos vēl 30 gadus. ar jauno Vivi (normāls vilciens) aizbraucu uz darbu. sagludinu kostīmus. saņemos piezvanīt mammai. mamma šausmās, uzreiz raksta īrniecei, lai dieva dēļ neliek neko mazgāties un neiet pie Ērika teikt, ka nedarbojas. izrādās viņa jau ir ielikusi kko mazgāties un viss notiek. izrāde paiet. izrādi skatās Sanita Osipova. izrādās esam bijuši ar Anci un Āri vienā laikā Riekstukalnā, bet nesatikāmies. sagaidu, kad izmazgājas kostīmi, izžauju, eju uz Vivi. pa ceļam uz mājām nopērku pelmeņus ar dārzeņiem. uzcepu, paēdu. sadalu slapjo veļu divās daļas un lieku veļasmašīnā centrifūgēties. viss iet ar pirmo reizi. slaa elektroluksam. bet es vairāk tai mašīnai pirkstu nelikšu klāt. lai viņa pavisam nomirst no kāda cita pirksta. visu dienu paralēli citiem notikumiem risinās notikumi Kārļa dzimtas pagātnē. nolēmu, ka vajag kaut ko papētīt, ierakstīju jautājumu dzimtas detektīva grupā FB un man negaidīti metās palīgā kolēģe no cirka - Zane V., kura ir savā privātajā sakarā drusku pētījusi Lejaskurzemi. paēdu pelmeņus un sarakstu Geni visu jauno kas ienācies un papildinu google doku ar info no saviem pierakstiem, lai Zanei vairāk pavedienu. es pati zinu tos visus resursus, bet es vnk nespēju izlasīt, kas tur ir rakstīts. ar pēdējo vilcienu no Tesas koncerta Norvēģijā noslepkavotās latvietes repatriācijai atbrauc K un izskatās ļoti slikti (drausmīgi pārguris). ejam gulēt.

20. janvāris
naktī pamostos, jo gribas čurāt. pačurāju, ielienu atpakaļ gultā un saprotu, ka sākas mēnešreižu krampji. nevaru pagulēt. ceļos augšā, iedzeru ibīti, mēģinu aizmigt. kaut kā aizmiegu. bet re kā nebija tāds crazy pms kā pagājšmēnes. interesanti. K šodien neplānota brīvdiena, bija domājis aizbraukt ar busu mājās, bet ilgi noguļam, viņam vēl jānomaina fordam tālo gaismu spuldzes - pēc tam kamēr tiks līdz Rīgai, tad kamēr līdz Smiltenei un rīt atkal 10 jābūt Naciķī. saprotam, ka nav jēgas čakarēties. K gulšņā un miljono reizi skatās Parks & recreation. mamma atsūta bildi, ka ar kaimiņieni plēš dzīvoklī tapetes. man ir neērti - kāpēc tur ir arī kaimiņiene? es salieku vienu tīrraksta doku ar K mātes radiem un aizsūtu K mātei. apēdu atlikušos pelmeņus un paunājos uz darbu. pirmis izrādes paspēju aizskriet līdz Rozei - gribu pašķirstīt Dunikas laika grāmatu. pašķirstu, bet nesaprotu vai man no viņas būtu kāda jēga. nenopērku. dārga. toties ieraugu, ka ir jauns Kiverkhs. nopērku. Ance atnes grāmatu par ķermeņiem. Arājs. atnākusi Rebalticas Inese. atvainojos viņai par greenfeld tēju. izrādes laikā tērzēju ar Lauru. nobūve. braucu mājās. Bērzkroga nestē leju degvielu, uzklūp kaut kāds piedzēries orks. nesaprotu kas viņam kaiš. kaut kas par to, ka nevar ieslēgt mašīnu, jo nav atslēgu (?) un ir auksti, tāpēc vajag naudu kafijai. diezgan neomulīgi. nesos prom, kamēr nesāk līst iekšā mašīnā. izņemu Omnivā zirgam barības piedevas un grāmatu Radical Wholeness. kad es visas tās grāmatas izlasīšu? ielienu gultā, bet vēl ilgi nevaru saņemties gulēt. kaut ko melanholiski skrollēju.

21. janvāris
pailgi guļu. māte ar kaimiņieni atkal aiziet uz dzīvokli lobīt tapetes. es braucu uz stalli. ir tiešām jauka diena - nelieli mīnusi un saule. SAULE! apsegloju zirgu, izejam līkumu pa Krišjāņa pļavām. gaiss ir mazliet līdzīgs maģiskajam gaisam, kāds bija viņdien slēpojot, bet nav tik iespaidīgs. tāpat patīkami. pajāju, saberu jaunās un vecās piedevas, braucu mājās. iebraucu veikalā pēc kafijas, uzrakstu mātei vai nevajag viņas atvest no dzīvokļa, bet viņas tikko kā atnākušas pašas. uzēdu un šķetinu savus radus. draudzene pierunā mammu braukt ar viņu kopā februārī uz Kipru. ļoti labi.

22. janvāris
ceļos uz agro sapulci. nav pārāk gara. māte ar kaimiņieni uz dzīvokli šodien neiet. kaimiņienei sāp kāja. mammai vajag kko ko darīt. uznesu no pagraba 31. decembrī norakto puravu kasti. mamma notīra un sagriež. salieku saldētavā. K ticis pie brīvdienas brauc ar busu mājās. aizvedu mammu pie Alda, savācu K no busa. uztaisu ēst kaut ko karijveidīgu - lielu porciju, lai ir ko paņemt līdzi uz Rīgu. visādi dārzeņi, ar kokospienu, tomātiem un klāt rīsi. K visu laiku ir auksti. viņš iet gulēt. es sēžu ar radurakstiem un mammu. kaut kad uz brīdi atkal pieceļas K, bet jau ap pusdeviņiem aiziet gulēt pavisam. viņam, joprojām ir auksti un viņš pats ir ļoti karsts. es teiktu, ka viņam ir diezgan augsta temperatūra. ar mammu izvelkam vecos albumus, prasu mammai visu, ko nezinu, bet viņa zina un rakstu uzreiz visu klāt. izejam cauri vecākajiem - vecāsmammas un vecāpapa bildēm. ir jau vēls. ejam gulēt.

23. janvāris
K aizbrauc ar busu uz Rīgu. nevaru pamosties. pieceļos, padzeru kafiju. aizvedu mammu uz dzīvokli. viņas tiešām praktiski visu nolupinājušas. iebraucu veikalā pēc bezpiedevu jogurta un maizes, ieeju humpalās un nopērku fancy (ulvang), sūnu zaļu, tīras vilnas ģemperi pa trīnīti, aizeju uz piena veikalu pēc granistera un latvijas siera atgriezumiem. vajadzētu braukt uz stalli, bet nevaru saņemties. ļoti pretīgs laiks. visu laiku jūtos dusmīga. nesaprotu, kas tas ir. sanesu malku, mēģinu ar lāpstu pabakstīt nost ledu no celiņiem, pakaisu ar pelniem. atkal sēžu ar radurakstiem un vecām fočenēm. atrodu 1941. gada tautas skaitīšanas ierakstu par Trapenes pagastu. eju pa vienai lapai cauri. tur ir daži pārsteigumi - par Zvaigznēm un Zvaigznīšiem, dabūju vārdu un meitas vārdu savai vecvecvecmāmiņai pa mātes līniju - Karlīna Pāvulis dzimusi Bika. aizbraucu pakaļ mammai. mamma cep man pankūkas. ēdu ar viršu medu un turku jogurtu. turpinām iet cauri bildēm. uzskrienam aploksnei ar mammas pirmajām kāzām. tajās ir bijis Lembergs un izskatās arī, ka L. Ķestere. mamma sagruzās. ejam gulēt.

24. janvāris
nevaru pamosties un uzcelties. murgoju kko par darbu un vecajiem Liepiņiem. sācies lielais atkuslis un nokusis viss, ko dusmīgais asenizators sameta uz labi neaiztaisītā bedres vāka - smird wc. braucam ar mammu uz Rīgu. mamma aiziet uz vilcienu, man sanāk drusku laiks ieskriet humpalās. dabūju "jaunu" slēpošanas jaku un vēl šo to. Marta atraksta, ka rīt atkal netiek uz treniņu. es ļoti sapīkstu. gan par to, ka nebūs treniņš, gan to, ka viņa atkal tik vēlu pasaka. tā es būtu varēusi nakšņot saļikā un netriekties atpakaļ, bet man atkal nav līdzi visu vajadzīgo lietu. eju uz cirku. uzliekam izrādi. pa fikso izejam visam cauri - iet so so, bet kaut kā jau visu atcerammies. šodien visu izrādi nopircis Gunča savam uzņēmumam. izrāde ir drausmīga - abās vietās neaiziet video. pareizāk sakot, neslēdzas iekšā projektors. viņš ir pie griestiem un izrādes laikā tur neko nevar izdarīt. tad gailis ietriecas ledbārā. un pēc tam Āris aizdomājas par video problēmu un arī ietriecas ledbārā un to apgāž. viesi vēl uzkavējas pēc izrādes - malko dzērienus un ēd uzkodas. es novācos, salasām pārsliņas, uznesu augšā vienu paplāti ar glāzēm trauķenē un braucu prom. ir neraksturīgi daudz mašīnu šim diennakts laikam. visu laiku. pat posmā Bērzkrogs - Smiltene. nogurstu. atbraucu, iekurinu krāsni, lienu gultā. piedāvāju K braukt ar mani mājās, bet ir applūdusi Tesas mēģu telpa un tur ir jāglābj aparāti. braucu viena. jūtos vientuļi.

25. janvāris
nevaru pamosties. drausmīgi smird wc. lai gan treniņš atcēlies, domāju, ka tāpat jāaizbrauc uz stalli, bet nevaru saņemties. ārā drausmīgi pelēks un līst. K atraksta, ka izrāde sākas 18:30. diezgan tizls laiks no satiksmes viedokļa - krietni laicīgi jāizbrauc. uz stalli neaizbraucu, sēžu ar saviem radiem. diezgan negribīgi sataisos un braucu uz Rīgu. lietus pārgājis lielās ķepīgās sniegpārslās. neko nevar redzēt. gandrīz no pašas Smiltenes līdz Siguldai braucu ģībēju kolonnas beigās - tur ir fūre, lēnbraucošs parketa džips, busiņš, un auto, kas velk piekabi ar kublu. apdzīt neiespējami, jo visi brauc ciešā rindā bez distances un intensīvi snieg, es neko neredzu. izbesos. kaut kad pirms Siguldas sniegs pāriet lietū. uz Kastrānes ielas, īsi pirms pagrieziena uz Zemitānu tilta, ir kādas 5 mašīnas ar pārsistām riepām vai kko nopietnāku - vienu vāc prom evakuators, vienai onkulis liek zapasku, parējās arī tur kko stāv. pirms sešiem esmu cirkā, atstāju auto un eju uz Naciķi. pirmizrāde Garderobistiem. tā jau forši, bet ar beigām atkal kaut kas nav. es un Ance un Samija un Emīls Krūmiņš neesam ierakstīti programmiņā pie ex JRT garderobistiem. pēc izrādes drusku uzkavējamies un patērzējam. ap 22 ejam uz cirku un braucam mājās. atbraucam. liekas tāds auksts, lai gan pa dienu normāli izkurināju. tas trakais vējš izpūtis.

26. janvāris
nevaru pamosties, drausmīgi pelēks un riebīgs laiks. K iespēju robežās sariktē wc bedres vāku un wc beidz smirdēt. tad aizbrauc uz dzīvokli špaktelēt. man vajadzētu braukt uz stalli, bet negribas. liekas, ka viss kaitina. gribas satikt zirgu, bet negribas ģērbties un braukt un mīcīties pa sasalušajiem atkušņa kankāļiem. kaut kā saņemos. pie staļļa visur tīrs ledus. domāju - iziesim gabaliņu pie rokas pastaigāties. parasti jau vismaz pa ceļa malu var paiet. neko nevar. grantinieku klāj plāna ledus kārta, bet malā ir slideni, sasaluši kankāļi. nevaru paiet ne es, ne zirgs. aizkluburējam līdz Krišjāņa līkumam, domāju, moš pa pļavu varēs. bet nevar arī tur. viss sniegs nokusis, acīmredzot salijis vēl klāt lietus un sasalis un pļava sastāv no sasalušiem zāles ciņiem, kurus ieskauj ledus. it kā nav baigi auksts, tikai daži grādi mīnusā, bet ir mitrs un riebīgi dzeldīgs vējš. noskaišos un izbesos un ejam atpakaļ uz stalli. sadodu zirgam kārumus, pakasu pavēderi, saberu piedevu trauciņus un braucu mājās. stallī esmu pavadījusi apm pusstundu. pārrodos vienlaicīgi ar K. taisu ēst. uz pannas sacepu puravus, papriku, sarkanās pupiņas, sīki sagrieztu ķirbi, dažus sažuvušus ķirštomātus. K tikmēr airfrajerī sacep kaut kādu sojas pusfabrikātu (saucās "like kebab", bija topiņā nocenoto preču plauktā). tad rullēju burito - lieku tortijās iekšā dārzeņus, sojas "kebabu" (vispār labs), mazliet rīvētu sieru, sriraču (man nebija nekādas meksikāņu asās mērces), mazliet turku jogurtu un mazliet ledussalātus. satītos vēl uzcepam airfrajerī. ļoti garšīgi. katrs apēdam divus. padzeram kafiju. sākam skatīes Rebalticas šķelšanos, vai kā nu sauca to jauno raidījumu sēriju. visu nepaspējam, jo K aiziet uz kino skatīties Poor things. man negribas nekur iet. bet sajūtos vientuļi. sēžu ar saviem sen mirušajiem radiem. kaut kad atnāk K. kaut ko paskatāmies.

27. janvāris
ilgi noguļu, tikai pēc 11 izkāpju no gultas. sapnī biju gan Trikātā, gan Lejaskurzemē, kur jūrā ieskaloja sievieti. ārā pelēks un nemīlīgs. atkal smird tualete. padzeru kafiju, Zane atraksta, ka uzrakusi tālāk Trikātas/Plāņu Ozolus. man tagad ir zars, kurš sniedzas laikos, kad latviešu zemniekiem vēl nebija uzvārdu. braucam uz depo. vajag jaunas lampas šķūnim, nomirušo vietā. sausās barības maisu kaķim. hiacintes podiņā. vēl šo to. aizbraucam arī uz Gemosu un nopērkam jaunu pannu. esam iztērējuši daudz naudas. pa ceļam uz mājām iebraucam stallī. tāpat vien satikt zirdziņu un iebarot sauju kārumu. mājās uzvārām rīsus un apēdam ar vakardienas burito pildījumu. K guļ diendusu, es lieku Geni jaunatrastos radus un paralēli meklēju papildinfo periodikā. atvērti miljons tabi. K pamostas, ejam uz virtuvi. K dara savas lietas, es uzcepu rītdienai siera kūku. noskatāmies sestdienas Igoru un beidzot arī pēdējo sēriju Carol and the end of world. ļoti skaists un sērīgs seriks. iesaku. K guļ, es turpinu kāpelēt pa dzimtas koku.

28. janvāris
Kārlim vārda diena. braucam ekskursijā uz Strenčiem, iet pa Strenču dabas taku. es pa ceļam skatos karti un saprotu, ka mēs apmēram pusceļā brauksim garām mana jaunatklātā dzimtas zara mājām - Jaunbidzim. tās mājas tur reāli eksistē. ceļa malā, tā vienkārši. Strenču dabas takā vienreiz jau bijām - aizpagājušajā vasarā, ļoti tveicīgā vakarā un toreiz taka īsti nebija baudāma, jo bija nenormāli daudz odu. mēs burtiski skrējām, bet varēja noprast, ka taka ir smuka. man gan liekas, ka būs jābrauc vēlreiz, jo šoreiz nebija odu, bet nebija arī pārāk smuki. tāds pelēks piesaluša atkušņa nekādīgums. brīžiem drausmīgi slidens, brīžiem dziļš sniegs, brīžiem sērsna. eju ar radzēm un tas laikam kaut kā maina kā es lieku kājas, jo sāk berzt apavi, kas nekad nav berzuši, arī ejot garākus un grūtākus gabalus. noejam nepilnus 8 km. iebraucam ļoti gaģušnijā latvijas naftā pēc kafijas. tā ir tik negaršīga, ka negaršīgāka par to ir tikai hesburger kafija. izmetam līkumu caur trikātu un braucam mājās. es taisu ēst - lieku airfrajerī āzijas dārzeņu miksu (cukurziņi, bambusi, ūdens kastaņi, melnās sēnes), ko papildinu ar saviem puraviem. taisu mērci no apceptiem ķiplokiem, ingvera, čili, sojas mērces, rīsu etiķa, grauzdēta sezama, sezama eļļas, ūdens, kukurūzas cietes. ļoti forša. uzvāru udon nūdelītes, uztaisu salātus no ledussalāta, gurķa un diy kimčī. un vēl airfrajerī uzcepu 2 gareniski pārgrieztus tofu, kam iegrieztas rūtiņas un pēc tam tos kārtīgi izmērcēju augstākminētajā mērcē. saldajā ēdam muskovado sierakūku ar aveņu-ērkšķogu mērci. viss ir ļoti garšīgi un daudz un mēs drausmīgi pārēdamies un ejam atlaisties. kaķis guļ ar mums, bet es dzirdu, ka pie ārdurvīm nograb skapītis, uz kura ir uzklāta veca sviedrene un, kur mēs tupēt kaķis. eju skatīties un tur ir DECIBELS!!! dzīvs. ienāk iekšā. izskatās normāli. nav ļoti resns, bet nav arī izkāmējis. paguļ kādu laiku ar mums gultā un tad atkal aiziet. kas notiek pēc tam, es vairs neatceros. gan jau ka kaut ko paskatāmies

29. janvāris
ar diezgan lielām mokām ceļos uz sapulci. tiekam cauri pusstundā. ārā atkal drausmi pelēks. K aizbrauc pie Lomika graizīt Tesu. man 11 terapeits. stāstu, ka pēdējā laikā bieži jūtos dusmīga, bet nezinu par ko. terapeite atgriežas pie iepriekšējā sesijā iztirzātā sapņa, par notriekto bērnu. runājam līdz aizvirzāmies līdz tēmai, par kuru es jau ierunājos pati jau kkad laikam nov beigās. ka šķiet, ka process ir tāds visai iesprūdis. šoreiz par to sāk runāt viņa, liekas tāda subtle uzvilkta, runā par to, ka acīmredzami tiešsaistē ar mani tas nestrādā un viņa vispār esot pacēlusi cenu ar janvāri, tikai neesot man teikusi (tā naudas tēma ir plašāka) un tas viss kaut kā ļoti izklausās pēc šķiršanās. nu tādas es-tevi-pametu. es domāju, ka viņa to noteikti tā nedomā, bet es ar saviem abandonemnt išjūziem to tā sajūtu. esmu samulsusi, tad jau ir trīs minūtes pāri 12, viņa saka, ka viņai jau nākamais klients prasot, kur viņa palikusi un atslēdzas. es kādu brīdi blenžu tukšumā un tad sāku raudāt. es esmu ļoti samulsusi, gan par mūsu sarunu, gan par to kā un cik dziļi tā ir mani aizskārusi. beidzu raudāt, mēģinu kaut ko darīt, bet nekas baigi nevedas. turklāt dažas nodarbes turpina trigerēt. piemēram, iepriekšējā dienā no skapjaugšas noceltais čemodāns. meklēju ar dzimtas izpēti saistītus dokumentus un turpat atradās arī mape ar maniem bērnības zīmējumiem. gribu to visu nolikt vietā, bet tie zīmējumi atgādina šī rīta sarunu - to daļu par sapni par notriekto bērnu. kaut kādā brīdī apraudos vēlreiz un kopumā jūtos drausmīgi un tireklīgi. visu laiku salst. mēģinu darīt kaut ko jēdzīgu, bet izdodas tikai tādā torentu stilā. padaru kriksīti no vienas lietas, nespēju koncentrēties, padaru kaut ko citu. K atsūta darba sludinājumu. piečiņīju cv, uzrakstu motivācijas vēstuli un nosūtu. uzēdu aizvakardienas rīsus ar buljonu (vegan pad thai kubiņš + kaltēti puravi un sēnes + kizami + grauzdēts sezams) un kimči + cepta oliņa. visu laiku dzeru tēju. saņemos piezvanīt mātei un apsveikt dzimšanas dienā. ne pārāk vēlu atbrauc K. pastāstu kā man ir gājis. ejam gultā un skatāmies rebalticas 2. sēriju par Daugavpili.

30. janvāris
naktī svīstu. nomainu 3 t-kreklus. izskatās, ka mana psihosomatika pārslēgusies no alerģiska dermatīta uz sejas atpakaļ uz svīšanu naktīs. visai negribīgi ceļos. mazgājos, dzeru kafiju. sāku paunāties. atkal jāpaunā miljons mantu. lasu fb, ka Dabas zirgos pazudis zirgs. nedaudz vēlāk ir ziņa, ka atrasts neaizvērtā akā beigts. paralēli raizējos par sadzīviskām problēmām, uz ko K saka - nu tādu dzīvi tu izvēlējies. tas kaut kā nenormāli uzkāpj uz nerviem. apraudos. bet nav baigi laika raudāt, jātaisās prom. braucu uz stalli. ārā it kā plusā un tāda pavasarīga noskaņa. staļļa pagalms joprojām ledū, bet ceru, ka pļavas būs drusku atlaidušās. apsegloju, aizejam līdz Krišjāņa pļavām. satiekam Krišjāni, viņš kurina ugunskuru un dedzina zarus. mazliet patērzējam. pļavas nav baigi jājamas - apakšā klaudz (ciets un sasalis) pa virsu žļurkst (slapjš un slidens). vienā nelielā pļavas izbīdījumā, kas ir meža ielokā, vēl palicis tāds biezāks sniegs. ejam uz turieni. tādā ne visai lielā elipsē var mēģināt drusku parikšot. aprikšojam vienu elipsi, otru, rikšojam trešo - izliekumā, kas sanāk pret kalnu zirgs priecīgi sapurina galvu, līksmi paceļas lēkšos un sāk mētāt pakaļu pa gaisu. nu tāds priecīgs un nocieties. es, protams, neesmu gaidījusi šādas izpausmes, jo ar jātnieku mugurā tās viņam nav bijušas raksturīgas nekad. padiršu ārējo kāpsli, viss svars iekšējā kāpslī, stulbie ghosti (seglu brends, kas ir tipa labs zirgu mugurām, bet man kā jātniekam riebjas) sašķiebjas un es nokrītu. kritiens ir mīksts, nesasitos un zirgs ir tik laipns, ka stāv un nekur tālāk neskrien. skatās uz mani ar ieplestām acīm - samulsis un izbesīts - tipa - kas tev kaiš? es gribēju kopā ar tevi papriecāties, bet tu vāļājies pa zemi. uzkāpju atpakaļ, parikšojam vēl pāris elipses, drusku arī palēkšojam, bet tur tā vietiņa, kur pamats ļauj tiešām tāda ļoti ierobežota. tad apejam vēl soļos pa pļavas perimetru un ejam atpakaļ. nosegloju, sabaroju ar āboliem. pārģērbjos civilajās drēbēs, braucu uz Rīgu. uz Valmieras apvedceļa aizdomājos un pabraucu garām nobrauktuvei uz Rīgu. apbraucu apli gar Depo, iebraucu circle k, paņemu bulkas. nobraucu Rīgā. braucas labi, ir tāds gandrīz sauss asfalts. tas ir patīkami. gribas pārsniegt ātrumu. uzmetu gaismā aci Kastrānes ielas bedrei. epic shit. tagad tajā vismaz ir iebāzts stabiņš. iebraucu cirkā, aizeju uz Rozi nopirkt mammai dzd dāvanu. uzliekam izrādi. notiek neliela drāma par jaunās bērnu izrādes vizuāli. izrāde sākas, pirmajā vietā, kur jānolaiž uzraksts "Intara SPA" viņa nolaižas kaut kā jocīgi, zemāk nekā parasti. kad tā atkal jāvelk augšā, izrādās, ka viņa ir iestrēgusi. nekust ne uz augšu, ne leju. vispār nekur nekust. visiem stress, baigi neko nevar izdarīt. tā viņa tur nokarājas vairākās ainās, kurās tā ir pilnīgi lieka, līdz Āris vienas pārbūves laikā to vienkārši nogriež. pēc izrādes ilgi lasu sniegpārsliņas, izdaru pārējās lietas, izkaru kostīmus. braucu uz saļiku. iebraucu rimi pēc sēmenēm un bezalko alus. ierodos akāciju ielā. izpaunājos. izskatās, ka tētis man sarūpējis sporta slēpes. mamma uzcep vārītus kartupeļus un oliņu. ēdu ar skābētiem kāpostiem. pēc tam ilgi kūkoju, graužu sēmenes un neeju gulēt. kad eju, tad nevaru aizmigt.

p.s. man ir sajūta, ka janvāris vilkās kaut kādus vairākus mēnešus