*

heh, es nejūtu sevī Misteru Kārsonu

nav beidzies, tāpat kā mana atbildības sajūta. T.i. gribas pabeigt iesāktās lietas un projektus un nepamest savu apdāvināmo Ziemassvētku slepeno draudziņu spēlē un notusēt gada noslēguma ballīti, jo kolēģi jau riktīgi forši. Turklāt laiks starp ZSV un JG oficiāli visam birojam skaitās brīvdienas.
Priekšniece gan prasīja vai vēl janvāra sākumā nevaru atnākt, bet par to gan šaubos.

man patika viss, izņemot tiešos darba pienākumus un sēdēšanu vienā krēslā 40 stundas nedēļā. es neredzu šim darbam jēgu. t.i. es saprotu, ka tas ir vajadzīgs un kādam jādara, bet es nespēju to darīt ar prieku un nejūtos savā vietā. es negribu dzīvot skaitot stundas un minūtes līdz darbdienas beigām. nav godīgi ne pret sevi, ne darba vietu.

un, nē, īsti neatradu :D
zvanīju uz Smiltenes novada pašvaldības kultūras nodaļu, mazliet izsēju savus CV Cēsu pusē, parīt iešu uz interviju kādā no Rīgas muzejiem un esmu vienu kāju iebāzusi viena jocīga leftwinga kantora durvīs. lielākā problēma laikam ir tā, ka es tā arī nezinu, ko es tiešām, tiešām, tiešām gribētu darīt

es laikam gan paspēju pierast. ļoti pārsteidzoši būt kolektīvā, kurā nav vispār neviens cilvēks pret kuru just irracionālu un neizskaidrojamu nepatiku. ļoti patīk tas introvertā draudzīguma mōds, kas tur ir.

kā Tev jaunajā vietā?

Man visi visu laiku saka - pacieties drusku, tiksi par projvadu, būs forši. Bet es nesaprotu kāpēc visiem liekas, ka to obligāti ir jāgrib un, ka tas der visiem un ir defoltā forši. Ar savu mazo pieredzīti skatoties kā strādā kolēģes, mazliet pacīnoties ar pāris klientiem priekšnieces atvaļinājuma laikā un tagad organizējot visu, kas saistīts ar zsv man vispār necik negribas kļūt par projvadu, vismaz ne šajā nozarē.

Tā es esmu ļoti pateicīga šai vietai gan par to, ka izvēlējās mani, gan par to ka es te paaugos tik tālu, ka sapratu, ka vairs nevēlos tērēt laiku strādājot kaut ko, kas nav mans. Es jau 11 gadus tā teātrī nostrādāju. Es saprotu, ka laiks nav bezgalīgs un pat, ja es nezinu ko es patiešām gribu darīt, nevajag tērēt viņu darot kaut ko tādu, par ko es toč zinu, ka patiešām negribu darīt. Es ticu, ka kaut kur man atradīsies īstā vieta. Ceru, ka ticēšu arī tad, kad beigsies bezdarbnieka pabalsts :D