*

man patika viss, izņemot tiešos darba pienākumus un sēdēšanu vienā krēslā 40 stundas nedēļā. es neredzu šim darbam jēgu. t.i. es saprotu, ka tas ir vajadzīgs un kādam jādara, bet es nespēju to darīt ar prieku un nejūtos savā vietā. es negribu dzīvot skaitot stundas un minūtes līdz darbdienas beigām. nav godīgi ne pret sevi, ne darba vietu.

un, nē, īsti neatradu :D
zvanīju uz Smiltenes novada pašvaldības kultūras nodaļu, mazliet izsēju savus CV Cēsu pusē, parīt iešu uz interviju kādā no Rīgas muzejiem un esmu vienu kāju iebāzusi viena jocīga leftwinga kantora durvīs. lielākā problēma laikam ir tā, ka es tā arī nezinu, ko es tiešām, tiešām, tiešām gribētu darīt