inca ([info]incagirl) rakstīja,
@ 2004-01-26 21:21:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:depressed
Mūzika:Kent - Dom andra

Saņemties
Vajag saņemties. Zinu, ka spēju pat neticami daudz, bet pašlaik balansēju uz laipiņas starp punktu varu un gribu un punktu a man visu piekāst.
Pagājušajā gadā vēlējos, lai apkārt būtu cilvēki, kas vēlas kaut ko sasniegt, nevis izvilkt nīkulīgu četrinieku.
Šogad ar katru dienu liekas, ka grimstu aizvien dziļāk un dziļāk, jo visapkārt visi ir tik droši par sevi, tik centīgi, tik..nu tik..
Nav vairs pārliecības pat tādās jomās, kur agrāk par sevi daudz nešaubījos. Ar katru gadu paliek aizvien grūtāk, jo visi jau ir pieraduši, ka es varu, bet man ir bail, jo negribas pievilt, zinu, ka no manis gaida - to pašu ko vienmēr, labas atzīmes, panākumus un neko citu. Pat bijušās klases sānākšanā man kāds pamanījās uzprasīt par vidējo atzīmi.
Tagad tikai iestāstīt sev, ka es varu.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

Re:
[info]incagirl
2004-01-27 16:01 (saite)
Patiesībā man vienbrīd pagājušo gadu bija doma mēģināt tikt tajā pašā skolā, kur tu mācies:), bet nobijos, ka tik tālu no mājām. Gribējās paskatīties, kā tiktu galā situācijā, kad neesmu vienīgā, kas zina un var, pat ja es vairs nebūtu vislabākā[kā tu vienā postā rakstīji par būšanu pēdējam, bet toties Romā].
No sākuma arī pašreizējā klasē tikai dažiem, kas mani jau agrāk pazina, es biju tā gudrā, kas vienmēr saņem labākās atzīmes, bet pāris mēnešos panācu, ka atkal esmu gandrīz absolūtā virostnē. Protams, ir arī citi censoņi, un tie ir tie, kas mani kaitina, bet ne tāpēc, ka mani baidītu konkurenece.
Vienkārši, atšķirībā no bijušās klases, kur reti kādam bija vēlme izteikt savas domas, tagad daudzi uzskata par svarīgu izklāstīt savu viedokli ikvienā lietā, kas stundā tiek apspriesta. Tas mani neizsakāmi tracina, jo viss tiek runāts tik virspusēji, bieži novirzoties no galvenā. Ārēji rodas mānīgs iespaids, ka viņi ir gudrāki, taču tā nav, bet dienās kā vakardiena reizēm tas aizmirstas un tiešām liekas, ka esmu galīga nulle, kurai nav ko teikt. Bet es labāk klusēju un tēloju totālu nezinīti nevis skaļi nokliedzos - o jā, Haikas, kad tiek runāts par Ķīnas literatūru un kultūru. [bet ja esmu tik izglītota kā iedomājos, tad haiku pieder pie Japānas kultūras, vai ne? :)]
Ir stundas, kur esmu laimīga kā angļu valoda, jo beidzot lielākā klases daļa var normāli uzturēt sarunu, bet citās stundās tomēr vēlētos vecos labos laikus, kad vismaz netraucēti varēju klausīties skolotājas teiktajā nevis n-tajos viedokļos, uzskatos un enciklopēdiju faktos, ko kāds kaut kur ir dzirdējis, bet kuri reizēm ir galīgi ne pa tēmu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?