teiksim tā - mani ļoti priecē apzināties sevi kā pietiekami ķermenisku un down-to-earth, lai spētu sajūsmināties par lietām, t.sk. prikolīgu bižutēriju par Día de los muertos tēmu

mēģinājumos sakārtot dienas režīmu izlēmu šonakt/dien veikt miega deprivācijas aktu (t.i., gulēt nemaz neaiziet). tagad tad nu sēžu gultā, skatos filmas priekš darba un skaļi ķiķinu. nabaga mani ukraiņu kaimiņi (te šobrīd ir vēl tikai astoņi no rīta).

then again.. pēc tam, kad pie manis pa nakti palika mans intērneta stalkēris (uz grīdas, nekur citur), viņš apgalvoja, ka esot ķiķinājusi arī miegā. tā kā lielas starpības jau nav.

un gaisma pa logu tā uzmundrina, ka ir sajūta, ka nāk pavasaris un es esmu Spānijā, un gribu arī uzcept kādu kūķi. tas taču būtu forši un nemaz ne tik sarežģīti.