"You remember those Magic Eye books from the 1990s? The ones where you'd look at them, relax your eyes, and a 3D picture would pop out? Saying that 3D movies are the future of cinema is like saying that Magic Eye books were the future of literature."
|
Posted by: Karstā latviete (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} implozija) Posted at: January 27th, 2012, 11:45 pm
|
|
(t.i., nevis "tika uzņemts, lai konstatētu", bet gan "gribētos redzēt, lai konstatētu")
|
Posted by: Viņa Gaišība (
kautskis) Posted at: January 28th, 2012, 08:21 pm
|
|
Lūk, še arī ir atbilde nepatikai pret 3D -- tu zaķīšus ne tā redzēji. Man atkal redze nu reiz ir viena no retajām lietām, ar kuŗu gēnu loterijā nospīdējis big time. Redzes tabulai bez lielām problēmām saskatu priekšpēdējos riņķus, lai arī man nez cik reizes teica, šitā turpināsi redzi bojāt, ņemsi un sabojāsi ar.
Nu lūk, un tāpēc, ka man ir laba redze, es spēju pieciest pašreizējās 3D tehnoloģijas bez galvassāpēm. Bet daudzi nespēj, tāpēc arī 3D nav tik populārs, kā viņam (manuprāt) pienāktos būt. Ja būtu izgudrots 3D kino, kam nevajadzētu brilles un kas dotu tikpat spilgtu, košu un asu bildi kā 2D kino, nevienam nebūtu nekādu šaubu -- drīzi vien lielākā daļa filmu pārietu uz 3D un divdimensiju filmas būtu apmēram tas pats, kas melnbaltās filmas mūsdienās. Ja ir vajadzīgas brilles -- stipri iespējams, ka paliks nišas produkts.
Korelainā viena sižeta līnija bij par tādu tuneli, kas ir Korelainas guļamistabas sienā, aiz mazām durtiņām. Brīžam tā ir vienkārši plakana siena, brīžam pārvēršas par tuneli. Nu lūk, un 3D tik tiešām bija vietā tur, kur vienbrīd plakanā siena palika par telpisku tuneli. Izskatījās satriecoši lieliski, stipri vien kontributēja stāstam un teicami parādīja, ka 3D var būt ne tikai lēts triks "skat, akmens lido tavā sejā."
ntā, Implozijs ir atgriezies no pīppauzes un atrotījis piedurknes atbildei :)
jā, protams, 3D šobrīd tiek piedāvāts kā papildus izklaides fīča bum-bum-kreš tipa filmās un kā papildus stimuls iet uz ķinīti, nevis nokačāt filmu internetā. diemžēl neesmu redzējusi Kerolainu, tad varētu ko piebalsot vai atspēkot par 3D kā mākslinieciskās izpausmes līdzekli. redzēsim, kā tas viss tālāk attīstīsies un vai spēs kaut ko pienest kino kā mākslai, jo kā papildus faierverks, piemēram, cīniņu ainās tas mani atstāj vienaldzīgu.
protams, tas ir subjektīvi. es neesmu ķibinājusi kopā fotoaparātus, tieši otrādi - man kopš senām dienām ir gājis visai čābīgi ar kopredzi, un agrā bērnībā gāju uz kaut kādiem vingrinājumiem Bērnu slimnīcā, kur man lika skatīties caur tādu kā binokli uz bildi ar kaķīti - skatoties ar vienu aci, redzēju kaķīti ar asti, bet bez ausīm, ar otru - kaķīti ar ausīm, bet bez astes. varbūt tāpēc tas 3D efekts uz mani īpaši nestrādā, lai gan, grūti pateikt, vispār jau tās izstieptās rokas un lidojošos akmeņus skatītāju virzienā es redzu. tomēr praktiski visi mani fellow kinogājēji ir teikuši to pašu - ka acs 3D filmas laikā nogurst, pēc pirmajiem woo-hoo kadriem ar akmeņiem sejā tu pie efektiem pierodi un tie vairs neizsauc īpašas emocijas.
bet attīstība, protams, ir dabiska lieta, un es pret to nebūt neprotestēju, pat ja tā varbūt izskatās. redzēsim, kas no tā visa iznāks, un vai 3D efekts tiešām var kino dot ko līdzīgu kā skaņa vai krāsa. starp mums runājot, man gribētos redzēt to pirmo 3D porņuku, kas tika uzņemts, lai konstatētu, vai tiešām tas var dot kaut kādu realitātes sajūtu :)