Lūk, še arī ir atbilde nepatikai pret 3D -- tu zaķīšus ne tā redzēji. Man atkal redze nu reiz ir viena no retajām lietām, ar kuŗu gēnu loterijā nospīdējis big time. Redzes tabulai bez lielām problēmām saskatu priekšpēdējos riņķus, lai arī man nez cik reizes teica, šitā turpināsi redzi bojāt, ņemsi un sabojāsi ar.

Nu lūk, un tāpēc, ka man ir laba redze, es spēju pieciest pašreizējās 3D tehnoloģijas bez galvassāpēm. Bet daudzi nespēj, tāpēc arī 3D nav tik populārs, kā viņam (manuprāt) pienāktos būt. Ja būtu izgudrots 3D kino, kam nevajadzētu brilles un kas dotu tikpat spilgtu, košu un asu bildi kā 2D kino, nevienam nebūtu nekādu šaubu -- drīzi vien lielākā daļa filmu pārietu uz 3D un divdimensiju filmas būtu apmēram tas pats, kas melnbaltās filmas mūsdienās. Ja ir vajadzīgas brilles -- stipri iespējams, ka paliks nišas produkts.

Korelainā viena sižeta līnija bij par tādu tuneli, kas ir Korelainas guļamistabas sienā, aiz mazām durtiņām. Brīžam tā ir vienkārši plakana siena, brīžam pārvēršas par tuneli. Nu lūk, un 3D tik tiešām bija vietā tur, kur vienbrīd plakanā siena palika par telpisku tuneli. Izskatījās satriecoši lieliski, stipri vien kontributēja stāstam un teicami parādīja, ka 3D var būt ne tikai lēts triks "skat, akmens lido tavā sejā."