ntā, Implozijs ir atgriezies no pīppauzes un atrotījis piedurknes atbildei :)

jā, protams, 3D šobrīd tiek piedāvāts kā papildus izklaides fīča bum-bum-kreš tipa filmās un kā papildus stimuls iet uz ķinīti, nevis nokačāt filmu internetā. diemžēl neesmu redzējusi Kerolainu, tad varētu ko piebalsot vai atspēkot par 3D kā mākslinieciskās izpausmes līdzekli. redzēsim, kā tas viss tālāk attīstīsies un vai spēs kaut ko pienest kino kā mākslai, jo kā papildus faierverks, piemēram, cīniņu ainās tas mani atstāj vienaldzīgu.

protams, tas ir subjektīvi. es neesmu ķibinājusi kopā fotoaparātus, tieši otrādi - man kopš senām dienām ir gājis visai čābīgi ar kopredzi, un agrā bērnībā gāju uz kaut kādiem vingrinājumiem Bērnu slimnīcā, kur man lika skatīties caur tādu kā binokli uz bildi ar kaķīti - skatoties ar vienu aci, redzēju kaķīti ar asti, bet bez ausīm, ar otru - kaķīti ar ausīm, bet bez astes. varbūt tāpēc tas 3D efekts uz mani īpaši nestrādā, lai gan, grūti pateikt, vispār jau tās izstieptās rokas un lidojošos akmeņus skatītāju virzienā es redzu. tomēr praktiski visi mani fellow kinogājēji ir teikuši to pašu - ka acs 3D filmas laikā nogurst, pēc pirmajiem woo-hoo kadriem ar akmeņiem sejā tu pie efektiem pierodi un tie vairs neizsauc īpašas emocijas.

bet attīstība, protams, ir dabiska lieta, un es pret to nebūt neprotestēju, pat ja tā varbūt izskatās. redzēsim, kas no tā visa iznāks, un vai 3D efekts tiešām var kino dot ko līdzīgu kā skaņa vai krāsa. starp mums runājot, man gribētos redzēt to pirmo 3D porņuku, kas tika uzņemts, lai konstatētu, vai tiešām tas var dot kaut kādu realitātes sajūtu :)