femilī prešer vīriešjautājumā
mjū: gogol bordello
sazvanījos ar sencīti, prasu, ko šiem atvest no Espaņjas. sencītis tik atkratās, sak', neko, neko, savukārt mātes kundze fonā dzirdama šim pār plecu bļaujot, lai atvedot manu katalāņu bij.brūtg., kurš taču "implozijai pašai tā ne visai paticis" - jo māte ar viņu varēšot parunāt par puķkopību.
:). mātes..
nu tā jau es arī domāju.. Jā, es Valensiju kā Dievidus esmu uztvērusi, man vienmēr licies, ka Valensijā ir tas viss party mode mazliet pa daudz.
bet, tagad atskatoties, tā arī nesapratu, kāpēc es visu naudu notriecu tusiņos Valensijā un izbraukusi tikai līdz Madridei un Barselonai, un vēl dažiem vietējiem ciematiem.. Tas laikam Erasmus sindroms.
Bet noteikti gribu tur atgriezties, tu noteikti raksti aprakstus, gaidīšu!