............................................
Cilvēks visu visumā ir viena nožēlojama būtne.. ne saprātīga bet gan noželojama un smieklīga būtne...
Paskaties apkārt cik bieži vien mēs sāpinām tieši tos, kurus visvairāk mīlam...
Cik bieži aizmirstam mums tuvos cilvēkus, tā it kā mums viņi nekad nebūtu neko nozīmējuši...
Vai pie tā vainojama cilvēka daba?
Varbūt tomēr mēs varētu biežak padomār par tiem, kurus mīlam...
Kamēr vēl ir ko mīlēt...