Nekā personīga!
Nekā personīga vai nekā prātīga... vai varbūt tikai nekā? Jautā sev... Tālāk riet saule sarkaniem stariem jūrā. Skaisti... Pat ļoti. Un ar mani atkal runā kaijas un smiltis tik klusi un čukstus, bet nē, es dzirdu...
Kādu laiku atpakaļ nokrāsoju rozi sarkanīgus matus... tagad līdzīgā krāsā pārkrāsoju mēbeles.. kas būs tālāk?
Vēl viens stāsts, ko sen neesmu rakstījusi.
Vai atceries vēl, kad mani še redzēji... jā, jā pirms 7 nedēļām... Tad vēl nebija vasara, bet nu jau Jāņi tepat... Atzīsties, vai tiešām jau ziema tuvojas? Tā es pa radio dzirdēju...šodien.
Bet man tiešām sāk palikt auksti... jāuzvāra karsts kakao... man tas ļoti garšo... Tikai viens neliels misēklis - mājās nav kakao... nedzeršu neko. Ko dzersi tu?
Istabā tukši... nekā te nav... pat tapetes uz sienām nav... remonts.
Duračkina atkal iekrita mucā... nu kā tā var? Apnikusi viņa jau. Nē, ne apnikusi, bet es uz viņu nedaudz dusmojos, ka nevar tā normāli lekt... :D
Es nepārklausījos tu teici, ka man pietiek te murgot? Bet ir taču nakts un sapņot ir pārāk garlaicīgi.
Nu labi pierunāji, neiešu vēl gulēt... nenāk miegs, ne tagad.
Cerēsim, ka nākamais ieraksts būs ātrāk nekā tikai pēc 7 nedēļām...
Bet vienalga - Priecīgu līgošanu!!! Līgo! Līgo!
Pasmaidi!
Nekā prātīga jau te nebija.
Tieši tāpēc pasmaidi