Labi apzinos, ka neesmu nekāds eņģelītis vai debesu dāvana, bet nav arī tā, ka man nerūp mani draugi. Nebrīnos, ka esmu radījusi par sevi tādu iespaidu, neko arī neesmu darījusi, lai to mainītu, man bija pat gluži vienalga. Es tik tālu jau biju noslēgusies sevī, ka man likās, ka neviens man nav vajadzīgs, kaut tā nebija. Tā bija vieglāk sev to iegalvojot. bet es gribu, lai tu zinātu to, ko zin visi mani draugi - gan Amanda, gan Sintija, gan Agnese, gan visi pārējie - vienalga, kas notiktu, vienalga, cik sliktas būtu mūsu attiecības, tu vienmēr vari paļauties uz mani un manu palīdzību, kad vien tas tev ir nepieciešams. Es nevēlos būt vairs noslēgtībā un vēlos, kaut varētu vismaz sev tuvos cilvēkus varētu darīt laimīgākus. Arī tevi.