Kāds klauvē pie manām durvīm
Tu pieklauvēji pie manām durvīmn un, kad es tās atvēru, tevis tur vairs nebija. Varbūt tas bija tikai joks un tu tagad kaut kur gardi smejies par mani, bet man vienalga, jo neredzu, nedzirdu to! Varbūt tomēr tu pats nobijies un aizcilpoji pa mežu kā pārbijies zaķis. Varbūt tu klauvēji tikai ziņkāres pēc vai varbūt biji piedzēries un sajauci durvis, bet varbūt tu vēl esi te - aiz manām durvīm, bet es esmu akla un neredzu tevi. Varbūt no augšējā stāva tu noskaties kā ikreiz kad tu piezvani es atveru un aizveru durvis. Bet varbūt tomēr tu kā neredzams sargs stāvi pie manām durvīm un sargā tās. Tik daudz varbūt...Tik daudz neziņas...Bet par vienu es esmu pārliecināta - tas biji tu!