Roze




Nelaid, māte, bērnus mežā


Nelaid, māte, bērnus mežā,
mežā odzes slīd,
klausi, meitiņ, klausi, dēliņ,
odzēm acis spīd.

Nelaid, māte, bērnus mežā,
mežā odzes skrien,
meita dzird, un dēls jau ausās:
zigzagainās skrien.

Aizvilinās prom no mājām
tavus bērnus, māt,
aizvilinās prom tik tālu,
ka var nepārnākt.

Izaugs meitas tā kā odzes -
acīm spīdošām,
tādas acis agrāk bija
laimes raganām.

Izaugs dēli tā kā odzes -
sīksti dvēselē,
māt, vai tavu dēlu liktens
tevi nebiedē?

Bet tas mežš, kas tālē gaida,
māt, tas viņu ir,
bet tas mežš, kas tālē gaida,
māt, tas viņu ir.