tu sezama velns! pelavu pieputējusi bārda! putekšņiem pilnas skropstas salīp kā medus, rauga tikai mazas meža zemenes saskatīt uz takas, kamēr siena drudzis jau smagākajā stadijā, vaigi deg kā pērnā kūdra un ciema vecākais izsaucis jau ugunsrijējus - apvienos postažu ar solīto simtgades cirku. sezamu velns tikai iet smaidīdams kā jānītis no krievu pasakas golfa krekliņā ar nacionālo aizdari, svilpodams melnus zābakus apāvies, sen jau līdz rīklei pats savu sēmušku mizās.