ibsena vējstikls palika tūtā, jo atnāca radītājs un sāka izkārnīties tam nepieredzētā vietā, tā neparedzēta viena uz viņu bļāva vārnas, bet tas izdevās kā brāļu kapos atbalskotos kā kad, tad atnāca gailītis un drebelīgā balsī ieskicēja kopējo ainu, kas sāka attīstīties un neņēma neko vērā, jo bija jau iestājusies nakts un gaismas pietika tikai azaidam un tad nu nāca lielais melnais kārklu vanags un ar dusmu graudiem apmētāja zupas vārītāju brālību un dungodami tie izklīda kur kurais, lai pret rītu atrastu zupas katlu tukšu, kurš tik daudzus cilvēkus spēja nogalēt ar vienu vārdu vien, tā gaismas pils kas pacēlusies pār māllēpēm un lamā no panckām arā lingvista māsīcas brālēna dēlu, bet tad ieradās poltraks un visiem izgrieza šķēres no vēnām, ka palika visi tikai apakšējā stāva veļā un gaismas paliknis bija izbrīnīts un nevarīgi skatījās manā ēnā, kura auga augumā ar katru stundu un raiti rosīja degunu kā pingponga raķētei ieslēdzas bākas uguntiņa pašā raidlaika sākumā un godīgi bērni sadodas rokās, jo godīgus bērnus sliktie onkuļi netriec nost uz gājēju pārejas, bet tikai ar barbiturātiem draugos esošie brauc iekšā tramvaja pieturās un tad atnāca tramvaju un torlejbusu pārvaldes loceklis un teica tādus vārdus, no šīs dienas only tikai autobusiem būs pieturas, bet mūsu transporta brālība stāvēs uz ielas brīvi kā putni, kas brīvi pacelties un brīvi nolaisties, bet pirms tam nokompostrējiet mūsu mīlīgā olimpa biļetītes un brauciet uz mežaparku nosalt aukstā karuselī un tad dzeriet pa ceļam melnu krievu balzāmu, bet nepārsātiniet, jo vēl nākamā dienā būs vajadzība to pielietot pie arbūza, lai atsvērtu sarkanos svētkus, bet godam noaklpots dievkalpojums sadodas rokās gods ar dievu un iztaisās par svētku galdu, kura saknēs bambusi drepelē un neļauj nobeigt pasaku, jo laikam kāda jūta slēpjama vai kaut kas svarīgāks un es tad nu domāju, kā jūs mani pamanījāt tādā melnā piķa tumsā kad es ar brālēnu mopēdu dzinu prom no tā saimnieka saimes, tad visas gosnas kūtī māva pret mēnesi tā kā, kad būtu balle