man ir neērti, bet liekas es nedrīkstu slēpt, kā līdz šim neko neesmu, neizlikties, ka zemēm piekaisiita ljodziiga griida nav patiesiiba un kauns par dreboshu sveshu lampu, kas apziimeeta ar gošu 13 gadu vecumā, kad tikko parādījās silueti, ar manas pašas roku. man liekas ar kreiso. jo es tolaik domāju, ka neesmu laba, bet tagad mēģinu uzsvērt savu normālību, pat ja arī pašai kas rādas kā nācis no svešurienes. un ka man glabājas kasetes ierakstītas no radio ar timuru un viņa komandu - viss tas, ko parasti nerāda citiem, bet es gribu to visu parādīt tev.
tāpēc tagad mēģinu nosaukt arī visu panorāmu - izzīztas greifrūta mizas un izmētātas šortas, kabeļu uzgaļi un iesvīduši tausti. milions lapas ar virsrakstiem, bet bez neviena apakšā parakstīta vārda. es varētu tēlot, ka esmu aizņemta ar sevi, bet tā nebūtu taisnība, jo taisnība ir tev.