man šķiet, ka PC izmanto manu labo garastāvokli un to, ka tāpēc, ka šodien esmu laba, es viņu vēl neesmu sašķaidījusi.
nē, šodien šis aparāts ir pilnīgi un galīgi nelietojams.
vienīgais, kas mani vēl nav izvedis gandrīz līdz nenovēršamai agresijai pret šo uzparikti, ir klaviatūra. jā, paldies tev, Klaviatūra, ka tu vēl esi kaut cik..
bāc.. nu taču.. (es pat nevaru normāli uzrakstīt šo tekstu, jo redz, ik pēc minūtes k-kas ieklemmējas un apstājas viss pasākums)

es eju ārā. uz parku.
meklēt mani tur, kaut kur uz mana soliņa un ar kabatas mūziku azotē.