es slikti gulēju. (murgi)
un ja sagriezīsies viss tā
ka nebūs kurp bēgt
aizvēršu acis, ausis, rokas
un raudāšu
pie manis ar airiem, laiviniek

nāks pavasara plūdi
ledus ies
un mūsu būda upes krastā
tiks aiznesta pa straumi

vakar, pirms gulētiešanas, atradu savu veco pierakstu kladi. es agrāk daudz rakstīju. vēl šoziem es rakstīju, bet nu es nesaprotu, kas ar mani ir noticis. es redzu murgus, pavisam draņķīgus, bet tādus, kas paliek atmiņā pat vēl pēc gada (sasodīts), es noraujos no visām apkārtesošajām negācijām kā no karstas plīts, bet vienalga tās ir manī iekšā, tikai pavisam klusi, tikai manī, un es vēljoprojām nemāku raudāt.

(vai es bēgu no dzīves?)


man šķiet, ka jābeidz domāt. man šķiet, ka jāiet pēc kapučīno un siermaizēm.