whatever
neesmu vainīga, ka man pirmās sievietes vārds dots, un tieši šodien tam gods.
un autobuss bija tik pārpildīts, ka sapriecājos par to, ka pirmo reiz biju iegādājusies biļeti iepriekšpārdošanā un neizmantoju savu vip karti, un tad vel sapriecājos, ka mans pamatskolas algebras
skolotājs (jauns vel gados) stāvēja kājās, jo atceros kā vienmēr tikām mocīti ar viņa slikto elpu.
un vēl pa ceļam avāriju redzēju, un pēcāk radio teica, ka trīs cilvēki miruši.
un nosala kājas.


un tagad gribas paraudāt.