who cares

24. Decembris 2005

15:25 - whatever

neesmu vainīga, ka man pirmās sievietes vārds dots, un tieši šodien tam gods.
un autobuss bija tik pārpildīts, ka sapriecājos par to, ka pirmo reiz biju iegādājusies biļeti iepriekšpārdošanā un neizmantoju savu vip karti, un tad vel sapriecājos, ka mans pamatskolas algebras
skolotājs (jauns vel gados) stāvēja kājās, jo atceros kā vienmēr tikām mocīti ar viņa slikto elpu.
un vēl pa ceļam avāriju redzēju, un pēcāk radio teica, ka trīs cilvēki miruši.
un nosala kājas.


un tagad gribas paraudāt.

15:37

tāda sajūta.

visi gaida manu teikumu beigas, tos laižot gar ausīm, lai varētu likt man paklusēt un svinīgi māt ar galvu, kamēr paši izvārdojas.

bet man ir kaste šokolādes konfekšu.

15:51

nē, mammu, man nav cigaretes, ko tev iedot.

19:19

īsais plāns šovakaram nehronoloģiskā secībā:

~lasīt īsziņas, kuras kūtri, bet tomēr nāk
~apēst mandarīnu kasti
~iztēloties cigareti par gana labu svečeglīti
~vienoties kopīgā naida dziesmā ar sevi par alkohola iespaidotajiem
~atrast tās sasodītās matricas
~izvest suni un pamīņāties Pļavā
~satīt tabaciņu a ka saturaties
~savaldīties
~noskatīties 'mīl-nemīl' (tieši šovakar speciāli skatīšos)
~kaut ko apēst, kas nav mandarīni un šokolāde
~klusi nolamāties uz pastāvošo iekārtu un iet gulēt
~beigt klausīties bjõrk -water(islandic)
~etm
~izbeigt savilkt tās uzacis nopietnā grimmasē un sākt ēst mandarīnus pa daiviņām, nevis uzreiz veselus
~nav man ne cepeškrāns, ne piparkūkas

20:08 - es varbūt tā vairs negribu

ej ta ka ieskrieties ziniet
nikna nikna nikna

nē.
manas dzelzs detaļas tā arī lietū nerūs.

23:20

abas manas dāmas piezvanīja un balsis nomierina.

paldies jums.
bujas-mīlu-lai jums jauki.
Powered by Sviesta Ciba