dzīvsudrablapsa

No mana skatu punkta, cenšoties nebūt ievirzītai, tas arī tiek darīts. Atlase ir labāka, medicīniskās problēmas labāk saprot un ņem vērā. Kopš iepriekšējā pāvesta Benedikta XVI ir sakārtots arī ziņošanas protokols; šobrīd priesteriem drošības pēc vispār neļauj būt vienatnē ar bērniem (vienmēr vēl viens cilvēks sēž telpā, kā arī ir vaļā durvis - par to var pārliecināties Rīgas katoļu ģimnāzijā, piemēram).
Bet vēlreiz, cenšoties nebūt ievirzītai, šīs ir komplicētas problēmas un ir ārkārtīgi grūti kādu atcelt un ļoti netaisni publiski apsūdzēt, ja ir tikai aizdomas, bet nav pierādījumu. Ir laba filma "Doubt" par šo: https://en.wikipedia.org/wiki/Doubt_(2008_film). Un vēl viena ne par reliģisko vidi: https://en.wikipedia.org/wiki/The_Hunt_(2012_film)
Tādi gadījumā kā šis varas samaitātais liekulis: https://en.wikipedia.org/wiki/Theodore_McCarrick ir traumējoši, un pārmetumi baznīcas hierarhijai līdz pat pāvestiem šeit ir dibināti - tieši tāpēc, ka tik ilgi nekas netika darīts, lai viņu aizvāktu. Es izlasīju visas 430 lappuses šajā Baznīcas iekšējā auditā par Makkariku: https://www.vatican.va/resources/resources_rapporto-card-mccarrick_20201110_en.pdf (iesaku, interesanta lasāmviela); sapratu visu labāk, bet rūgtums palika.
Savukārt tādi kā šis: https://en.wikipedia.org/wiki/George_Pell parāda, ka dažkārt tas ir sarežģīti. Vai viņš bija vainīgs? Kas to lai zina. Apelācijas tiesa viņu pilnībā attaisnoja, un pats gadījums ar sakristeju pēc svētdienas Mises tiešām izklausās tehniski neiespējami, t.i., ārkārtīgi mazticami. Bet nomazgāt no sevis šīs aizdomas Pelam diez vai jebkad izdosies.