Manī ir parādījusies vēlme zīmēt manu iekāres objektu portretus, jo tas, kādus es viņus redzu, atšķiras no tā, kādi viņi izskatās fotogrāfijās. Es viņus redzu skaistākus.
Zīmēšana vispār ir tāds maģisks process. Es ļauju zīmulim slīdēt pa papīru un skatos, kā veidojas uzsvari un uzspiedieni, kā līnijas izdziest un no nejaušības sāk veidoties zīmējums.
Man tikai beigās tas ir jāiegrožo un jāievada vēlamajā formā, bet sākotnēji tas dzimst pats par sevi.
Jūtos kā garu izsaucēja.

Pieļauju, ka es redzu viņus tādus, kādi viņi varētu būt, bet pirms viņi tādi būs kļuvuši, mēs izšķirsimies.