Jā, varbūt labi, ka tieši pirms kāzām attapās, ka kaut kas tomēr nav ok.
.
Es bieži esmu teorētiski prātojusi, kā tas būtu, ja nonāktu līdz tam, ka man jāprecas, bet es pēdējā brīdī sāktu šaubīties, taču man nebūtu drosmes kāzas atcelt tieši visa tā haja dēļ, kas tad izceltos, nu, visa tā, ko minēji. Un vēl izskaidrošanās ar pašu precamo personu, protams.
Vispār man arī ir bijis tā, ka no malas skatos uz izjūkošām attiecībām, un man aiz bēdām teju vai lūst sirds, reizēm tas ir kaut kā pavisam savādi, jo tiem pat nav obligāti jābūt ļoti pazīstamiem cilvēkiem, kas būtu mīļi un nozīmīgi. Bet reizēm vēl vairāk bēdīgi noskatīties, ka cilvēki ir attiecībās, kas viņus dara nelaimīgus, bet nespēj ne no tām raisīties vaļā, ne kaut ko darīt, lai tās uzlabotos.