nāku mājās no darba. 12 h kājās. kārtējo reizi apsveru braukt ar taksi to nelielu attālumu. rokas smeldz, kājas smagas, grūti uzvilkt bikses un aiztaisīt apavus.sāp jauniegūtā hidroma/glijoma hvz kas uz rokas. uz pleciem uzlikta tonna smaguma. starp lāpstiņām dur. atnāku mājās un apguļos uz grīdas. izkrakšķinu visus blokus. ''sazemējos''? iededzu sveci. jau pa ceļam domāju par vīnu. alkoholu. jebkādu. un es nezinu kāpēc man to vajag. vai tiešām garšo vai arī tikai tā māku atslābt no visām šodienas problēmām, no kurām man kūp galva?
brīvdienas liekas tik īsas. pietrukst īstuma. pietrūkst redzēt jēgu. apnikuši čīkstīgie cilvēki.gribu mežu, smieklus. svaigu gaisu, suņus. dabu.
ik pa laikam atveru kādu ss sludinājumu un atļaujos pasapņot, cik ļoti gribu savu māju ar pagalmu un terasi.
un ja kaut viens no tiem pacientiem, kas ntos gadus nāk piektdienas vakarā kaut reizi atnestu tulpītes vai šokolādi? jo vairāk naudas, jo mazāk paldies.