cit
nē, vēl nav (vakar piezvanīja tētis jau 10 no rīta, tad šefs, tad draudzenes), draugos nevar rādīties - visi prasa, ko daru online, vai tad nav jādzemdē... saraudājos!

šodien zvanīja bij kaimiņiene un pārprata - apsveica ar bebi... tad vēlāk brālēns...

mīļi jau tas ir, bet, sakot, ka vēl nav, man tāda tukša sajūta, it kā kaut kas nebūtu izdarīts, it kā ZSV būtu pārcelti manis dēļ. BET ES TAČU ARĪ GRIBĒTU, LAI JAU IR!!! Un es taču pateikšu - neslēpšu to faktu!

tagad salasījos kā var paātrināt to sākšanos (liela daļa jau dzirdēts, tikpat labi dzirdēts, ka dažiem nekas nelīdz). Vislabāk man patika ieteikums saklāt mazajam gultiņu. To tad arī izdarīju. Un vispār man jau pirms tam nepatika, ka M šūpulītī lika savas mājas drēbes. Tagad izvācu M drēbes, izklāju tīro veļiņu un aizvācu milzīgo Pandu, sak - te Tu vairs nevarēsi gulēt... Tagad mazais Citroniņš skaidri zina, ka tajā gultiņā gulēs tikai viņš! Un mēs viņu vēl aizvien gaidām!

(vakar sākās jau 41.ned)