quelques choses
pēdējā laikā visur redzu bijušos kolēģus - visur - veikalos, autostāvvietās, krustojumos.

Man te viena bezbērnu kolēģe māca, ka es nedrīkstu teikt, ka man ir žēl pamest darbu, jo tas nozīmē, ka ir žēl, ka man būs bēbīts. Bet es viņai pretī saku - ja es neteikšu, tas taču nemazinās manas sajūtas, es vienkārši nebūšu pateikusi, ko domāju. Tad viņa saka, lai es tā nedomājot (vaj, cik viegli...)

Vispār man nepatīk, ka mani māca jaunāki cilvēki par mani. Drīz tā būs problēma, jo es taču novecoju :D

Enīvei, man ir žēl pamest darbu tieši šobrīd, jo faktiski tikai tagad tiktu pie tās šprices, kuras dēļ nācu uz SE strādāt. Paaugstinājums - darba un algas - viennozīmīgi būtu garantēts. Un vairāk sanāktu personāldaļā strādāt, kurā es tomēr redzu sev vairāk vai mazāk vietu.

Bet tajā pašā laikā man ir MILZĪGS PRIEKS par bēbīti. Jau tagad liels - 29. nedēļas. Un ļoti labi ar mums saprotas. Sestdien M nāca naktī gulēt, kad es jau biju vieglā miedziņā, un saka, ka viņi reizēm ar bēbīti, kamēr es guļu, sarunājoties. Viņš piebungājot divreiz ar pirkstu un bēbīts atbild ar sitieniņu pretī. Ja es gribot, viņš parādīšot! Un tiešām, man par lielu brīnumu, tā ir! Kaut arī pirms tam bēbīts bija ļoti mierīgs un nekustējās, uz M klauvējienu atbildēja ar to pašu!!

vēl 2 dienas SE jāstrādā...