| |
| |
| |
|
pirms mazliet vairāk nekā desmit gadiem pieglabāju sev šo citātu. šobrīd man tas šķiet vismaz tikpat foršs un relevants kā toreiz. You will only be hurt a finite number of times during your life. You have an infinite number of ways to deal with it. //pleasefindthis, 2011, I Wrote This For You |
|
| |
| |
| |
| |
|
marts
1d Straumei Oskars. nedabūjām neko KKF. karma joga. "Vecāku sapulce" Smilčas kīnō 2d "Tramps aptur ASV militāro palīdzību Ukrainai" 3d "ASV aptur arī izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu". Ances dzd ballīte cirkā. love 4d pavasaris un drusku pohas. gandrīz aizmigu pie zobārsta. pusgads kopš dzērām džinu 5d LKNVOA sapulce un BALs 6d country roads take me home 7d pavasaris un plikas, netīras pēdas krokšos. daudz pirmo taureņu, pirmā kafija nojumē. izķemmēju centrālo pagalmu un daļu necentrālā. izmazgāju grīdas daudz oksitocīna un maiguma. pārāk daudz cigarešu. mazliet par maz miega. pavasaris. |
|
| |
|
pēdējās reizes, kad es lasīju vismaz kaut ko attāli par modes tendencēm pasaulē vai kaut ko par modes analīzi vai vēsturi, varētu būt pirms manām pēdējām nopietnajām attiecībām. |
|
| |
|
Grāmata par hipijiem uz salas
Sveiki! Kaut kad sensenos laikos, kad varavīksne vēl nozīmēja tikai varavīksni nevis LGBT kopienu, tika lasīta grāmata par hipiju komūnu uz salas kaut kur āzijā, tur bija arī kaut kādi bandīti kuri audzēja zālīti un tie hipiji viņiem to zālīti fenderēja. Viņiem niki bija multeņu varoņu vārdos un lai nokļūtu tajā vietā, kur tā komūna bija apmetusies vajadzēja nolekt no diezgan augsta ūdenskrituma. Ceru ka cibas kolektīvais intelekts zinās, kā to grāmatu sauca. Paldies. |
|
| |
|
viss jau būtu forši, bet vakar bija algas diena, un algas nebija, kas ir vispār pirmo reizi, kopš es te strādāju, tagad man būs neplānota finansiālā askēze, kas varbūt ir labi, jo man varētu būt kaut kādas šopaholisma pazīmes. gribēju arī uztaisīt pavasara revīziju garderobē, jo šķiet, ka velku kādas 4 drēbes no visām, kas man ir, līdz ar to man te tāds paradokss. iespējams būs jāpāriet uz vienas drēbes pirkumu mēnesī - kā saka - vienu, bet labu, bet tad var sanākt, ka man nav, ko vilkt, jo īpašos "izmet lieko" uzplūdos es mēdzu pieiet tam tik centīgi, ka beigās izmetu par daudz... tomēr, nē, esmu īpaša sniegpārsliņa, un man vēl nav sindroma nosaukuma. |
|
| |
|
iegāju šodien rimčikā, mazajā, un ledusskapjos viss ir plastmasas iepakojumos. es te nešausminos par plastmasu, par to citu reizi. bet to, ka viss ir iepakots un sapakots. nekas no tā, kas varētu būt svaigs un apetītlīgs, tāds nav. es skatos uz tiem plauktiem un neko no tāman negribas ņemt un nopirkt un pagatavot. absolūti neiedvesmojoši. tādā ziņā rīgā vai kādā lielākā pilsētā gan jau ir foršāk, bet te... kaut kas nav. tirgus aukstajā sezonā arī nepiedāvā neko baigi labo. es jau tik ilgi ēdu vienus salātus, ka jau sāk drusciņ pieēsties, bet arī negribu gatavot tur lazanjas un tamlīdzīgi, kas noteikti būtu garšīgi, bet mans organisms gan jau būtu tādā šokā, ka uzreiz pieņemtos svarā par 5 kg. no way back now, jāturpina vien ēst dārzeņi. bet nu labi, labi, kad es aizbraucu uz darbu, tad vietējā ēstūzī ēdu kotleti un ko jau nu vēl viņi tur uzurnājošu tajā dienā ir pagatavojuši. kaut kad arī lazanju. cheat day, vai? |
|
| |
|
šorīt braucu uz servisu, jo mašīnai iedegās check engine lampiņa, un tā kā esmu apņēmusies pret šo mašīnu attiekties atbildīgi - uzdot jautājumus par nezināmo un sekot līdzi (gana daudz punu pierē sasisti no iepriekšējām mašīnām, bet man tāpat kaut kā pa vienu ausi iekšā un pa otru ārā tās mašīnu lietas, bet es cenšos un mācos #adulting), tad, manuprāt, noorganizēju diagnostiku diezgan operatīvi. gatavojos sliktākajam (lielam rēķinam), bet sāka spīdēt saule (burtiski), un ceļš bija tik gluds, un mašīnu maz, neviens nebremzēja satiksmi, man beidzot bija laiks mierīgi paklausīties savu pleilisti veselas 35 minūtes bez pārtraukumiem, un tas patiesībā bija pat relaksējoši. rezultātā tika konstatēts, ka vaina ir kaut kur par/ap/pie svecēm, kas varētu neizmaksāt pusi algas, un tas jau ļāva uzelpot mierīgāk, jo kaut kā to stresu pēdējā laikā pietiek, esmu gatava pavasarim un esmu gatava lietas ņemt vieglāk, bet lietas vēl tur mani cieši un negrib laist vaļā. |
|
| |
|
man patīk, ka līdz šim izmērāmi lielākos panākumus Latvijas kultūrā saņēmis cilvēks, kurš acīmredzami dara sirdslietu savam priekam, nevis aiz godkāres un vēlmes paspīdēt. Ļoti atsvaidzinoši pēc small talka maigās varas dominances, mazajām parisām hiltonēm un japijiem, kuru galvenais radošais iegudījums ir dzīves veiksminieku tipa selfpromoušans. Žēl, ka nemākam atmaksāt ar cieņpilnu (ne)sagaidīšanu, tā vietā mokot nogurušus introvertus pēc transatlantiska lidojuma. Skatīties tās reportāžas bija fiziski nepatīkami (īpaši neskatījos). |
|
| |
|
ļoti sen neviens nav dāvinājis glāzes. sulas glāzes būtu pašā laikā, citādi skatos, ka nav pietiekami daudz vienādu glāžu, un tā arī neesmu tikusi līdz kārtīgiem empīriskiem pētījumiem par to, kā kristāla glāzes atmazgāt, lai ir caurspīdīgas. tagad vairs nemazgāju tās trauku mašīnā, bet tās tik un tā ir miglainas!
kur labāk pirkt jaunas? vai gemosā tagad var maksāt arī ar kaut ko citu, nevis tikai ar swedbank? |
|
| |
|
: par aktuālo tramputistu
brīžiem es domāju, bet vai nez vispār ir vērts tagad veikt kaut kādus remontus un pirkt jaunas mēbeles? |
|
| |
|
Cirslītis saplānoja dienas laikā veicamos skaistumkopšanas darbus. Uztaisīja manikīru un rūpīgi nolakoja nagus. Pēc tam veica visādas vannošanās. Un noslēgumā atcerējās arī par pedikīru, kas ietver vecās lakas noņemšanu... Izcila plānošana. |
|
| |
|
No interneta dzīlēm: "Cik zīmīgi, ka vienīgā latviešu filma, kura saņēmusi "Oskaru", ir tā, kurā neviens nepasaka ne vārda." |
|
| |
|
es tiešām domāju, ka straume oskaru nedabūs. nevis tāpēc, ka nebūtu pelnījuši, bet tāpēc, ka tas ir oskars, un tā ir amerika, un nav īsti pēc viņu drēbes. tāpēc, septiņos no rīta atverot ziņas, un kā pirmo ziņu redzot, ka oskars ir, man bija ļoti, ļoti patīkams pārsteigums un visu dienu drusciņ pacilāti, tiklīdz to atcerējos, tā, it kā pati būtu roku pielikusi. tāpat kā ar hokeja bronzu, - kuram gan vairs rūp tie citi oskari šogad! |
|
| |
|
laimītes
Šī ir laba diena! Straumei Oskars, spīd saule, piedzima viens no maniem vismīļākajiem cilvēkiem (pirms 33 gadiem) un manai nākamajai izrādei piešķīra 10 štukas. Ceru, ka okupanti un kolonizatori vismaz šodien paklusēs. |
|
| |||||
|
februāris/marts
1d bija tikšanās ar vidusskolniecēm, kas darbojās kaut kādā līderu pulciņā. viņas pašas mani uzrunāja. tas bija negaidīti un savādi. tikšanās laikā, uzzināju, ka es esmu izkonkurējusi Sniedzi un vēl šo to (esot balsots par to, ar ko tikties) - ok, jūtos pagodināta, bet kāpēc tāda izvēle? kad kolēģe tikšanās beigās prasīja ko jaunkundzes paņems sev no šīs sarunas, vairums pārsteidzoši atbildēja, ka mūsu morāli par mūsdienu jauniešu komunikācijas kultūru. tas arī bija negaidīti. bija ļoti skaista saulaina diena ar debešķīgi zilām debesīm. 2d no rīta mazliet karma jogas (atkal šo un to pakalpoju Mudītei). bet tā visu dienu jutos diezgan drausmīgi. pārsvarā fiziski, bet nu arī emocionāli grumpy. nevarēju saprast vai man nav pielipis un nesākas tas pats slimums kas K (bija temp drusku virs 37, bet nekādu citu simptomu, izņemot grumpIness). dzēru tonnām čagas-ingvera-garšvielu tēju un biju ļoti neproduktīva. ejot pēc malkas konstatēju, ka ārā ir normāls pavasaris - saulīte cepina un ir pa īstam silts. tāpēc īsi atklāju dārza sezonu - iesēju siltumnīcā redīsus un salātus un sametu pa virsu sniegu. nolūza gabals priekšzoba (vai izkrita plombe - not sure, laikam jau ticamāk, ka plombe). 3d jutos labāk un biju pat samērā produktīva darbā. dzēru tonnām čagas-ingvera-garšvielu tēju. aizgāju laicīgi gulēt, bet vispār nevarēju aizmigt un nodarbojos ar pilna mēroga overthinkingu. 4d ar mokām piecēlos pēc pāris gulētām stundām. dienas lielāko daļu pavadīju sēžot Kurtuvē, pasākumā "Kultūra un radošās industrijas Vidzemē". bija interesanti, man kopumā patika. pēc tam skrēju uz Rīgu skatīties Sibīrijas haiku. tas bija ļoti, ļoti, ļoti skaisti un arī ļoti, ļoti, ļoti bēdīgi. skatoties nevarēju nedomāt par kontekstu ar esošo politisko situāciju. beigās ļoti gribējās raudāt, bet likās, ka, ja sākšu, tad nevarēšu apstāties un tam man nebija laika - bija jāskrien tālāk - satikt Mārci. nosēdējām Aleponijā līdz vienpadsmitiem un ļoti, ļoti forši parunājāmies. īpaši par self abandonment attiecībās. tad kāpu mašīnā un devos viena tumsā pie savām baltajām šosejas līnijām. atbraucu mājās, iekurināju krāsni un, nesagaidījusi, kad varēs aizvērt šīberi, izrubījos. 5d cēlos uz treniņu. braucot gandrīz trāpīju lielā stirnu barā, kas lidoja pāri grantiniekam. paldies perifērajai redzei. treniņš bija megaforši. zirdziņš bija ļoti hot. Martai Valensis arī bija hotāks nekā parasti. Reinis prasīja ar ko mēs viņus barojam. noliku zirgu stallī un braucu darbēt. treniņš bija tik foršs, ka iedeva prieka un enerģijas būstu, ar ko pietika gandrīz līdz vakaram. sāka pamazām sāpēt izkritušās plombes zobs, bet pie savas zobārstes tieku ātrākais 4d. vakarā darbiņā bija Bētiņa un Čukura koncis + es biju sarunājusi savu uzacu ukrainieti, ka būs viņas ukraiņu biedrība ar našķiem un vāks ziedojumus droniem. tas viss arī bija ļoti, ļoti skaisti un arī bēdīgi. un es skatījos uz tiem ukraiņiem un domāju, gan par Sibīrijas haiku, gan esošo politisko situāciju un, ka viss liekas tādā dirsā. ukraiņi arī klausījās koncertu un Ansis ar Artūru bija netīšām salikuši savas ukraiņu dziesmas praktiski tikai no vietām, no kurām bija tie klātesošie ukraiņi. pēc konča ukraiņi mani mīļoja un bučoja un sakrāmēja līdzi savus našķus. es nesaprotu kā viņi to vēl spēj vilkt un turēties un ņemties. bet es netieku galā ar savu vieglo dzīvi. atbraucu mājās. tumsā pamanīju, ka uz Vilnīša kapa uzziedējuši sniegpulksteņi. atkal apraudājos. izlasīju ziņas par Trampu un Zelenski. izdzēru 4 šotus ruma un aizgāju gulēt. 6d sniga sniegs. atkal neizgulējos. piecēlos, sanesu malku, iekurināju, apraudājos. likās, ka vajag iziet ārā vai aizbraukt uz stalli, bet neizgāju un neaizbraucu. darīju neko. tad gulēju diendusu. tas gan bija labi. kad sanāk saldi pagulēt, dzīve uzreiz kļūst panesamāka. pamodos ap astoņiem. kādu laiku vēl kvernēju. tad savācos, nomazgāju traukus, mazliet pabungoju un padarīju jogu. nenāca miegs. ielīdu eds, paskatījos, ka esmu vinnējusi vid loterijā. 7d diezgan labi pagulēju (lai gan svīdu un mainīju 2 t-kreklus), sapņoju vībotnes tējas sapņus (piemēram, par milzīgu jūras ērgli). atkal apraudājos tīrot zobus (laikam mans jaunais trends). izraku attaisnoto izdevumu čekus. iegāju eds, konstatēju, ka šorīt nodokļu loterijā laimētā summa ir gandrīz par 100 eur lielāka, nekā kad skatījos naktī. diezkāpēc? savadīju čekus, iesniedzu, varbūt sanāks kaut ko atlikt malkai. aizbraucu uz stalli, zirgs bija tāds trauksmains jau pie seglošanas, jāšana atkal likās visai suicidāla doma. bet gribēju paskatīties, kas notiek lucernas laukā. tur bija lielākoties par mīkstu, bet iztraucējām lielu stirnu baru. zirdziņš nezkāpēc izdomāja lēkšot viņām pakaļ un es kādu laiku to ļāvu. bija fun. dabūju adrenalīna šotu. redzēju un dzirdēju pirmo DZĒRVI. kamēr biju prom, bija atbraucis K un gulšņāja ar migrēnu. bet drīz cēlās augšā, tad ēdām, dzērām kafiju un kečapojām.
|
|||||
