Friends

pasaulē, protams, nav nekā skaistāka par maiju, bet man joprojām ir kopumā par vēsu un pārāk daudz "nezāļu lietus" (tā to nosauca mana māte) un nu jau arī par vējainu.
* LKA salidojums. sākumā tika pateikts, ka, ja nu sākas gaisa trauksme, tad iespēja patverties ir pagrabā un parādīja personu, pie kuras vērsties ar jautājumiem par šo tēmu. bija arī zīme "patvēruma vieta". pavadīju apm 5h ganoties pa Ludzas ielu ar kursabiedriem. man ir ļoti forši kursabiedri. kāds zina, kas būs Ludzas ielā, kad akadēmija izvāksies?
* Stikla zvērnīcas pirmizrāde Valmierā. so so. diezgan garlaicīgi, baigais teātris. bet man no redzētajām Mičules izrādēm vispār laikam tikai Fundamentālists ir paticis. kkas nav ar viņu. es arī nesaprotu kāpēc tagad, ko viņa ar to grib pateikt, kāda jēga. cerams arī koncerts izrādes beigās bija tīri pirmizrādes ietvaros un vienmēr nebūs, jo ļoti izsit ārā no jebkādas izrādes sajūtas (bet lasīju kkādu Mičules komentu par izrādi un noprotu, ka laikam tomēr būs vnm). šī bija mana trešā Stikla zvērnīca. pirmo redzēju kā galīgs bērns Dailē un baigi daudz neatceros, otrā bija Poliščukas JRT - tā bija forša. man kādreiz likās, ka man patīk Tenesijs Viljams, bet tagad liekas, ka ko var ņemties ar tiem apmātajiem egotripiem. jā, tā var būt un tā, droši vien, diezgan daudz ir, bet man neinteresē to skatīties/lasīt.
* 7d bijām miniekskursijā. Drusku Korneti, drusku Zeltiņu bāze. Kornetos vienmēr skaisti. dzīvesbiedrs dabūja dāvanā savu pirmo pašatrasto sērpiepi.
* vakar sākām Interreg rezidenci Ruckā. šajā sakarā aicinu uz
igauņu un latviešu kopdziedāšanas darbīcu sestdien un
Mari Kalkun un Laimas Jansones work in progress konci svētdien.

vakar, kad gāju uz veikalu, viens no strādniekiem teica, lai kādā brīdī es aizejot uz jēkaba katedrāli – viņš esot palīdzējis renovēt foajē. grāmatnīcā nopirku biezu mapi un M paķēru arī anglisku kalvīno. promejot, acī iedūrās smuks, vientuļš vāks, vienīgais plauktiņā, un tas bija šlāpina “never”, bet zem tā slēpās pēdējais eksemplārs latviski tulkotajai hildegardei no bingenas. neko daudz par viņu nezināju, tikai to, ka ļoti forša mūķene – dzejniece un komponiste, un kaut kur biju lasījis, ka tikšot tulkota latviski, bet nebiju redzējis nekādu ziņu, ka jau izdota. tad nu nopirku arī to, un hildegardes iespaidā aizgāju arī uz jēkaba katedrāli. pie katedrāles ieejas bruģakmenī iestrādāts bronzas gliemežvāks, ko pulē kurpju zoles. foajē ap griestu lustru ērkšķu vainadziņš. par 20 centiem nopirku svētbildīti, ko izmantot par grāmatzīmi hildegardei, un noskatījos pārdevējas sarunā ar kādu apmeklētāju, kura viņu sveicināja ar ”lai slavēts jēzus kristus”, un tad apmeklētāja čukstu balsī metās teikt, ka viņu sauc daiga, un ka viņa pārdevēju pazīstot, bet pārdevēja “daiga” saklausīja kā “dārgi” par viņas veikaliņa piedāvājumu.

- es esmu daiga!
- dārgi, ja?

mājās otrs strādnieks pēkšņi sāka man stāstīt, ka viņš sestdienās palīdzot jēzus sludinātājiem uzlikt galdiņus un vārīt tēju pie makdonalda pretī brīvības piemineklim, un ka viņš man varot iedot laikus, ja mani interesējot.

un tad manās rokās nomira telefons, kamēr bildēju zirnekļu tīklā iekritušu kastaņa zieda putekšņlapu, kas izskatījās pēc āķa, pēc J, un griezās uz riņķi, it kā zirneklis makšķerētu gaisā. ekrāns iesprūda kameras režīmā – sastingusi motion blur bilde, kuru nevarēju izslēgt, telefons it nemaz nereaģēja. tagad tas ir tumšs un neļaujas uzlādēties, bet tas jau mēnešiem darbojās sprāgoņa režīmā.

vāru sardeles blakus datoram, gaidot e-pastā ziņu, ka varu iet pakaļ jaunajam telefonam. putekļu ir tik daudz, ka ik dienu, uz galda pārvietojot priekšmetus, tie atstājuši jaunu ēnu – putekļu rentgenu.