Nedodu. Īss "nē" un uz to cilvēku vairs neskatos. Lai uzskata mani par kretīnu vai ļaunu skopuli, man vienalga. Es apgādāju vairākus cilvēkus, netieši sanāk, ka to naudu ņemu nost viņiem.

Un vēl būtībā sanāk, ka, ja iedodu, tad jau es maksāju par to, ka man prasa. It kā es gribētu, lai prasa vēl!

Iespējas šim cilvēkiem principā ir diezgan lielas. Var iet uz sociālo dienestu, runāt, formēt dokumentus utt. Vienkāršāk, protams, ir to nedarīt.

Ja dod, tad ar nosacījumu, ka tiešām ir pilnīgi vienalga, kas ar to naudu notiks.