es, protams, nezinu, kāpēc mans suns vēl ir dzīvs, ja mūsu minējums par tvanu ir patiess, bet līdztekus neredzu arī cita izskaidrojuma tam, kāpēc šo dienu puslīdz normāli spēju uzsākt tikai pēc 15 h miega. pēc dienišķajām astoņām pavēru acis un taipat brīdī nožēloju šo lēmumu, jo galvassāpes, ar ko pasīvi cīnījos turpmākās septiņas stundas, noteikti bija stiprākās, kādas man savā necilajā mūžā nācies pieredzēt. herberts gan, būdams miesās raženāks, varonīgi uzcēlās jau tūlīt pēc 10iem un devās savās darīšanās, kuru nedaudzajos starplaikos iegriežas mājās, lai apraudzītu mani un pasūdzētos par slikto pašsajūtu.
citādi jāpiezīmē, ka ārā ir vasara vasara vasara, bet par kūkām šajā piespiedu kārtā ieilgušajā naktī es diemžēl vairs nesapņoju.