ieva ([info]ieva) rakstīja,
@ 2010-02-11 13:05:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
paturpinot par himnām
šodien manā ēterā ārdās arcade fire ar my body is a cage.


My body is a cage
That keeps me from dancing with the one I love
But my mind holds the key

I’m standing on the stage
Of fear and self-doubt
It’s a hollow play
But they’ll clap anyway

My body is a cage
That keeps me from dancing with the one I love
But my mind holds the key
Standing next to me
My mind holds the key

I’m living in an age
That calls darkness light
Though my language is dead
Still the shapes fill my head

I’m living in an age
Whose name I don’t know
Though the fear keeps me moving
Still my heart beats so slow

My body is a cage...

My body is a cage
We take what we’re given
Just because you’ve forgotten
That don't mean you’re forgiven

I’m living in an age
Still turning in the night
But when I get to the doorway
There’s no one in sight

I’m living in an age
Realizing I’m dancing
With the one I love
But my mind holds the key

You're standing next to me
My mind holds the key

Set my spirit free

Set my body free



vienīgā nelaime, ka pie šādām notīm gan var dragāt pa kalnu vai pa ielām, dauzīt sienas ar kuvaldu vai raut jumtu jebkādā citā fiziski aktīvā veidā, tomēr rāmai un pārdomātai virpošanai piedāvātie impulsi visdrīzāk izrādīsies neadekvāti spēcīgi un būs vien man padevīgi jāatgriežas pie rāmajiem samurajiem, vecās labās darba elektroniciņas vai mūžam nepagurstošajām džeza un nedžeza klavierēm.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ieva
2010-02-11 14:03 (saite)
man laikam lirika pa lielam ir tieši tas, kas in general rauj jumtu. jū nou - es taču piedzīvoju absolūtu katarsi arī pie rāmas gičiņas trinkšķināšanas, ja vien ir VĀRDI ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?