80 dienas ziemeļu mazpilsētā
iesākumā priekšnamu izmantojām kā pašvaku ledusskapi, tagad no tā tiek glābts viss, ko nav paredzēts saldēt. diemžēl virtuve, kas ir nākamā telpa aiz mūsu karaliskā ~5 kv.m lielā ledusskapja, pie temperatūras -20 sāk uzrādīt līdzīgas tendences - pirmais upuris pagaidām ir trauku lupata, redzēs, kas būs tālāk. tāpat man jau kādu brīdi šķiet pilnīgi normāli pēc vakara suņpastaigas steigt nomazgāt seju ledainā ūdenī (boileris ir vecs un mēnesī apēd elektrību apmēram 80Ls vērtībā, ja tiek darbināts 24/7), jo tūlīt pēc atgriešanās no āra principā ir vienīgais brīdis, kad vannasistabas defoltā gaisa temperatūra šķiet gaužām pieņemama pat izmetoties vienā blūzītē. secinājumi? drīz es varēšu dzīvot jurtā! bet ja nopietni, šī ir pirmā ziema kopš kādu 10 gadu vecuma, kad es izmisīgi neziešos ar visa veida taukvielām, lai kaut uz brīdi nedaudz mazinātu to nepanesamo vilkšanu un niezēšanu visās malās. tak što paldies, centrālapkure, es bez tevis ļoti labi iztieku. savukārt par manu mīļāko mājdzīvnieku (aiz mazā melnā, protams) šogad viennozīmīgi ir kļuvis eļļas radiators, visur dodos ar viņu kopā - i uz dušu, i taisīt ēst vai mazgāt traukus, i gulēt. i'm lovin it, tā teikt.