ziemassvētku pankūkas #1 un #2
līdz ar adventas sākumu manī parasti mostas kāre pēc apelsīniem, āboliem un kanēļa, un šis gads nav izņēmums. tā nu pēdējo dienu laikā esmu nodevusies nelielām pārdomām un eksperimentiem par un ap to, kā panākt maksimālu efektu ar minimālu piepūli, precīzāk - pankūku uzlabošanai. mērķis un rezultāts ir pankūkas ar uzsvaru uz "kūkas".
diemžēl foodpornam vizuālo materiālu ievākt neizdevās, jo vēderam bija pirmā roka. bet ar to, kas palicis pāri, proti, ievas tantes atklāsmēm, var iepazīties tālāk:

vol.1 - pusplānās pankūkas apelsīnīgās noskaņās

principā tās pašas plānās pankūkas, tikai piena vietā saldais krējums un mazliet ūdens pēc vajadzības. mīklu taisīju biezāku nekā plānajām penkām, sanāca arī nedaudz biezākas un neelastīgākas - vafeļveidīgākas. ierastais sastāvs tika uzlabots ar tuč tuč rīvētu apelsīna miziņu, tuč tuč vaniļas cukuru un tumši brūnā cukura atliekām (baltais cukurs iet kā viena no ierastā sastāva daļām) un slepeno ingredientu, ko diemžēl šai eiropas malā nevar dabūt. bet tur sastāvā nav nekā īpaša - tās pašas apelsīnu miziņas, tikai kaltētas, gaiši brūnais cukurs un ruma aroma (pavisam maz). balto miltu vietā gan izmantoju kviešu pilngraudu, bet tas visdrīzāk nav būtiski.
rezultāts atbilda iecerei. ēdām gan plikas, bet, manuprāt, derētu labi kopā ar šķidro medu un/vai krējumu.

vol.2 - mazās pankūciņas ar āboliem, biezpienu un kanēli

operējam uz biezpiena plācenīšu platformas (manā gadījumā balto miltu vietā atkal līdzdarbojas tie paši pilngraudu milti). bet pamatsastāvam pirms miltiem pievienojam rīvētus ābolus, ko ieblenderējam mīklā tā, ka viss pārvēršas homogēnā masā, un svaigi rīvētu kanēli (salīdzinoši daudz it kā, jo es negribēju, lai tas kanēlis pa ceļam kaut kur apmaldītos), kā arī vaniļas cukuru. tā kā visi citi cukuru beigušies, iztiekam ar vienu pašu balto. tas, šķiet, arī viss triks. vienīgi, manuprāt, ir jāliek biku vairāk cukura nekā parasti, lai notušētu biezpiena un ābolu skābenumu un panāktu pasaules tautu sadraudzību visiem patīkamā klimatā. tad uz puslēnas uguns sacepam plācenīšus, sajaucam skābo krējumu ar cukuru un vaniļas cukuru (mērcīte), liekam visu galdā un norijam 5 min laikā.
šīs pankūkas, iespējams, vēl nepieciešams nedaudz uzlabot, jo atšķirībā no vol.1 šīs bez krējummērcītes negribēja tā uzreiz mēlei atklāt visu savu būrvību. bet mērcīte darīja brīnumus.

lūk, ar to apmēram nodarbojas jūsu tautiete ieva tai ziemeļu mazpilsētā.