vārda un uzvārda diskrētais šarms
kaut arī šis ieraksts klaji liecina par nevēlēšanos nodarboties ar ko jedzīgu, pats fakts man tomēr arī skaidrā prātā šķiet ieverības cienīgs. varbūt gan tāpēc, ka neesmu to apgremojusi - tikvien kā piefiksējusi. un runa šoreiz ir par to, zem kādiem kodētiem nosaukumiem ļaudis saglabā kontaktinformāciju savos tālruņa katalogos.
tikko uzdūros tepat cibā sērīgi ironiskam vienteikuma ierakstam par to, ka meitenes kontaktinformācija (cik noprotu) puiša telefonā ir saglabāta zem koda "vārds, uzvārds". es, piemēram, arī veidoju savu kontaktu katalogu pēc šāda principa, par ko pāris dienas atpakaļ nošausminājās kāds mana izredzētā draugs. savukārt man ir grūti saprast, kāpēc daļa cilvēku uzskata, ka, piemēram, tas pats significant other būtu jākristī pa jaunu. manuprāt, vārds ir ārkartīgi personiska fīča, līdz ar to - ja es vispār izmantoju kaut kādas kļičkas, tad visdrīzāk tikai attiecībā uz cilvekiem, kam subjektīvi vai objektīvi nav būtiskas lomas manā dzīvē.
kā jau minēju, es neesmu īsti domājusi par šo paradību, bet būtu ārkārtīgi interesanti uzzināt, kas motivē cilvēkus konkrētajā kontekstā izmantot kaut kādus paralēlus kodus, lai nosauktu vārdā kādu citu personu. tb: ja tev patīk ļaudis leiblot pa savam, pastāsti ievas tantei, kāpēc tā, un viņa tev pateiks paldies.