un vēl tanī sapnī, par kuru jums nestāstīju, bet kur bija tas slinkais, baud- un naudkārais profesors un viņa sirdsapziņa - korejiešu izcelsmes asistents, tas pats sapnis, kurā es pēcāk pasniedzu astrofiziku, bet prof. Taterka man deva hašu, jo grāmatā, par kuru man bija jāraksta recenzija, pīpēšanai bija diezgan būtiska nozīme, un man, kā teikt, bija jābūt tuvāk tautai, nu lūk, tajā pat sapnī es iesākumā ievācos kojās, jo, iespējams, nebija vēl īsti kur palikt. vai arī sākumā biju studente. tā vai citādi, tās kojas bija šausmīgas. viss tipa smuki - balts, un tas starpstāvu pāreju izkārtojums man stipri atgādināja kiasmu, bet prikols bija tanī, ka ar katru nākamo stāvu ejas kļuva šaurākas. es dzīvoju vienā no pēdējiem stāviem, un tur nu gan, ja cilvēks plecos ir platāks par kādiem 50cm, izspraukties neiespējami. nākamais moments - istaba. skaitījās 40 kv.m, bet nu reāli bija kādi 20 max. divas gultas un viss. balti apmestas sienas, slikts apgaismojums, murgaina telpas konstrukcija un igauņu studentīte sēž uz otras gultas. sasveicinājāmies, bet pēc tam sēdējām katra savā gultā un negribīgi (vismaz no manas puses) sarakstījāmies k-kādā čatā vai mesindžerī.