par cilvēkiem
interesanta nakts.
bijusī jogas pasniedzēja man draugos pēkšņi bija atsūtījusi meilu taujājot, kur esmu palikusi. tas bija visai savādi, ņemot vērā to, ka viņai nebija īsti pamata pēc tik ilga laika vēl atcerēties manu vārdu. bet acīmredzot ne to vien atcerējās, jo - kaut šobrīd nedzīvoju savā pieraksta adresē - atnākot mājās konstatēju, ka uz veļas rāmja karājas viņas džinsas un sporta bikses. turklāt misters tī nešķita ne mazākajā mērā izbrīnīts par to, ka kaut kāda sieviete, atsaucoties uz mani, ierodas te pievakarē, lai izmazgātu savas drēbes. nu ok, man jau arī principā bija vairāk vai mazāk vienalga. un tad te vēl regulāri, teju ik rītu ieradās aabols. tipa brokastīs un pie reizes mūs pamodināt. viņš vienmēr valkāja biezu adītu mici un ienākot virtuvē tūdaļ atvēra logu neatkarīgi no tā, vai arā bija + vai - 10 grādi. bet jebkuru lūgumu novērst ledusskapja efektu attiecīgajā telpā atvairīja ar sirsnīgu smaidu un solījumu tūlīt šo lūgumu izpildīt, kas, protams, allaž palika vien solījums.
pēc tam iestājās īstenība.