iespaidi
relatīvi bieži (jo mana saskarsme ar aktīvajiem sugas brāļiem nav pārāk cieša) ticīgi ļaudis mēģina sev iepotēt pazemību (lasi: pazemība ir labi; ja esmu pazemīgs, esmu labs; vajag būt labam) ar vainas apziņas palīdzību, kaut gan šāds mehānisms ir griezīgi aplams, jo pamatā kropņo visu fišķu. (been there done that btw)

vispār man jau ilgu laiku šķiet, ka priesteriem vajadzētu sadarboties ar kristīgajiem terapeitiem un/vai iesaistīt tos kaut kādos ar baznīcu kopīgos, daļēji sponsorētos projektos draudzes veselības vārdā, jo bieži šie labu gribošie Kunga kalpi savas nekompetences dēļ elementāros psiholoģijas jautājumos noved tās nabaga avis vāveres ritenī, kura galvenais elements ir vainas apziņa. nemaz nerunājot par iespejamām sekam gadijumos, kad pie bikts nāk cilvēks, kura psiho-emo bagāžā gadiem krātās problēmas izmisīgi kliedz pēc risinājuma.

vakar satiku vienu tādu jauku vīriņu ar pātadziņu rokās.

zināšanu trūkums nav visa ļaunuma sakne, vienkārši tam ļaunumam nezinīti ir vieglāk pievilt un izmantot.

eh, vajadzētu sarīkot priesteriem awareness raising kampaņu, līdztekus piedāvājot mācību iespejas. vispar koordinēti jāsāk risināt šis jautājums (ko es te muldu, es tak ne pirksta nepakustinašu šajā virzienā). bet vajadzētu, nav taču viduslaiku, joptvaju...