naktij piemīt īpašs miers, naktī es varu mierīgi strādāt. es tagad domāju, ka ar prieku pagrieztu dienai muguru, pagrieztu savu diennakts režīmu pa 180 grādiem, ar seju pret mēnesi. nav daudz kā tāda, kas man pietrūktu, tā izdarot. daži cilvēki un reizi pa reizei iespēja apmeklēt kādu muzeju, piem. bet citādi... būtu jauki - pamosties, nomazgāties, iedzert kafiju; satikt U., uztaisīt vakariņas/brokastis, kopā paēst, samīļot U. un nolikt gulēt, ieslēgt datoru un pastrādāt līdz kādiem 7iem, padzert kopā rīta tēju, tad aiziet uz dievkalpojumu 8os un tad mājās gulēt. man der!;)

upd. bet nu, diemžēl jau tagad skaidrs, ka šī utopija slēpj sevī ļoti lielu potenciālu pārtapt antiutopijā :) garb, grab visas vīles, uz puņķiem vien turas kopā. eh... :)