Ja es kaut ko varu izdarīt pati, bet negribu vai nav laika, tad maksāju par servisu. Piemēram, aizeju uz manikīru.
Arī ja es kaut ko nemāku un negribu mācīties kādu iemeslu dēļ, es maksāju citam. Ja krāns pilēs, es izsaukšu meistaru, nevis buršos pati, lai finālā visu sačakarētu vēl vairāk.
Zobus tu taču pats nelabo? ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

neiet runa par paklpojumu sniegšanu, bet gan par starpniecību.
Tu taču nemaksātu +50%starpniekam, kurš tev sameklē zobārstu?
Bet ja citas izvēles nebūtu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Konkrēti man būtu žēl naudas starpniecībai, bet, pie nosacījuma, ka man nav nekādas citas izvēles, es maksātu. Un arī 100%, ja tās būtu nenormālas zobu sāpes un vajadzētu zobārstu uzreiz, nevis regulārā "tehniskā apskate". Bet nu tas ir runājot par mani.
Arī, piemēram, ja es meklētu darbu ārzemēs, es nekad neizmantotu starpniekfirmas, lai gan ir vesela čupa cilvēku, kas izmanto starpnieka pakalpojumus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Piemēram, ja kādam vajag iztulkot kādu dokumentu, viņš aiziet uz tulkošanas biroju, viņam nosauc cenu, viņš samaksā, pēc dažām dienām ir gatavs tulkojums utt. Viss notiek un visi ir apmierināti, bet, vai zinājāt, ka reālais tulkotājs saņem labi ja 50% (un nereti pat 20-30%) no tā, ko tu samaksāji birojam?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kewl, ja tāda ir jūsu izpratne par normālu sabiedrību un cilvēciskām attiecībām, jūs noteikti arī esat nedaudz iepuvušas

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas ir bizness, nekā personīga.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man prieks, ka tu nomirsi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Laikam tev uz varžacīm sakāpu, piedod :))

(Reply to this) (Parent)

Vai tas no tavas pārliecības, ka klientam viss pienākas par velti? Tulkotāja atrašana, kvalifikācijas pārbauda un darba koordinēšana ir pievienota vērtību, par kuru ir jāmaksā.

Pat tā summa, ko tu maksā zobārstam, sadalās maksājumos par materiāliem, iekārtām, māsiņai, apkopējām, telpu īrei, grāmatvedim utt. Ja zobārsts var paturēt 50%, tad tā ir ļoti veiksmīga prakse. Vienkārši šis raksts tā maldinoši uzrakstīts, lai radītu iespaidu, ka mītiskajam puikam starpniecības nauda ir gluži kā nokritusi no gaisa. Reālā dzīvē uzņēmējs ieliek ļoti smagu darbu, lai nopelnītu naudu. Viens dabū vairāk, cits mazāk, bet tāpēc jau uzņēmējdarbība ir risks.

(Reply to this) (Parent)

starp citu es savulaik biju tāds tulkotājs, un, protams, ka zināju, kāda ir no klienta dabūtā samaksa un cik galā dabūju es. bet - man vienmēr bija nodrošināts darbs, man vienmēr vienkārši piesūtīja tekstus u nnosauca termiņu, kad visam jābūt gatavam. man nebija ne jāmeklē klienti, ne jākontaktējas ar viņiem, ne jākārto kādi papīri un visādas tādas figņas. līdz ar to uzskatīju, ka viss notika godīgi.

galu galā - mani jau neviens nespieda tur strādāt, tā bija manis pašas izvēle.

(Reply to this) (Parent)