nelejiet asaras, tās sasals lāstekās un mazās pērlēs.
neraudiet, nav nozīmes jūsu dārgakmeņiem
mēs bijām, mēs aizejam, mēs saplūstam un pazūdam

es gribu pateikt, ka man ir žēl, žēl, ka nepieņēmi mani, jo es nespēju būt kāda cita. Tici - es mēģināju, bet tā es sāpināju vēl vairāk sevi un citus. Jo mēģināju dzīvot dzīvi, kas nav manējā... es esmu sapnis ar rožu vainagu, kurā katra ziedlapa ir tavas sirds asinslāse... mēs visi nākam no atšķirīgām pasaulēm... es atgriežos savējā, bet tas nenozīmē, ka aizeju prom. Es tikai vairs nesalšu svešā pasaulē pie svešām, aizvērtām durvīm...
es nāku mājās!
[saprati, ko gribēju sacīt? Es nekur nepazūdu, e snekur neaizeju, es tikai atgriežos sevī... un tagad ir tava izvēle - vai tu ar to samierinies]
* ar 'tu' esat domāti jūs visi.