un ja ziemassvetkos es aizeju ciemos pie saviem braaljiem un maasaam - sapnjeim? tur ir taada pati pasaule un dziive kaa te - realitaatee, tikai tur man nesaapees.. tikai tur neviens man nepaarmetiis, ka man ir vienalga un ka es teeloju, ka es neemsu patiesa... vai juus zinaat, cik gruuti ir, ja tu atdod visu savu labo un tev iesviezh aciis un pasaka, ka tu melo? ka noazaime balto altaari? Un taa dara tik daudz daudz cilveeku... es redzu katru, kursh iespljauj mana asveetuma templii...un man saapes driiz gaaziisies paari visaam robezhaam...

man ir bail no shii gada ziemassveetkiem.. man ir bail, jo avrbuut es aizieshu guleet un vairs nepeicelshos. Un taa buus mana izveele...
es tachu draudzeejos ar sapnjiem....