Cik tas var būt garlaicīgi, ka naktī nevari aizmigt. Tu sēdi viens tumšā istabā, kamēr visi pārējie guļ... Laiks velkas ļooooti ilgi... Tad tev sanāk dusmas uz sevi, ka nevari iemigt un vislaik pa galvu maisās domas... Tik lielas dusmas... ka vareetu mest spilvenu pa gaisu un sapleest segu un palagu...
Tad ienāk prātā doma, ka es te vairs nevēlos palikt...esmu pilnīgi viena... svešā vietā...VIENTUĻI!!!
Pēdējā laikā man vairs nepatīk gulēt to murgaino sapņu dēļ... Absveru domu, ka murgoju, jo ir zudusi iekšējā harmonija, ir kautkas, kas mani nomāc, bet nevienam nestāstu... Un apsveru domu, ja tuvākajā laikā sapņi nepazudīs iet pie psihologa :/

PS: Toties tagad uznāca baigais nogurums...Eju guleet!!!