Mani 2 procenti būtu tādi, ka Solaris līdzīgas entitātes ir tik ļoti no mums (stāsta varoņiem, lasītāja, whatever) atšķirīgas, un par to modus cogitandi mēs zinām tik maz, ka visa veida diagnozes labākajā gadījumā ir ekstrapolācija no mūsu pašu prātiem, sliktākajā - iedomāšanās, ka mūsu prātā notiekošo lietu kategorijas un to specifiskā kauzalitāte noteikti ir tā veidne, pēc kuras ir tapuši visi prāti visā universumā.

To pašu es pamanu zemākas kvalitātes Lovkrafta darbu atvasinājumos, kur mītošie unspeakable things tiek raksturoti vai nu kā "ļauni", vai kā "jukuši", instead of recognising these as value-judgements from our own very-different-from-theirs perspective.

Viena veida saprātu robežās diagnozes, protams, darbojas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

//Viena veida saprātu robežās diagnozes, protams, darbojas.//

Arī mēdz noiet greizi, kā ar seksuālo minoritāšu cilvēku bāšanu psihenēs un tml. Vai atkal otrādi - dziļi ticīgs cilvēks tehniski skaitās normāls un bērnus viņam nost neņem, lai gan nav teikts, ka šāda persona viņus nesačakarē vairāk par teiksim viegli psihotisku vai šizofrēnisku personu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, neviena diagnostika nav nemaldīga, un visām zinātnes jomām ir jāprot mācīties no evidences (tajā skaitā arī no savām kļūdām). Runa ir tikai par to, ka pie prātiem, kurus pazīstam samērā labi un arvien labāk, diagnostika darbojas, jo pietiek datu, kuros to balstīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, vispār jau šobrīd diagnostika darbojas pēc principa "iedosim tev zāles, ja tās novāks simptomus, značit tava diagnoze ir xxx" :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vispāri tā darbojas diagnostika postpadomju valstiņās (un visur citur aptuveni 40 gadu tālā pagātnē). Evidence-based medicine attīstītākos kontekstos tomēr strauji kļūst par normu un status quo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vispār šīs grāmatas autors par to lamājas kā reiz štatu kontekstā. :)
Šeit arī citātos (starp blogera paša lamāšanos ;)) var palasīt tieši šāda veida diagnostiku, "whoa, viņam palika labāk no x, značit tomēr bipolārs, nevis šizofrēniķis"
http://thelastpsychiatrist.com/2010/06/a_diagnosis_of_schizophrenia.html

(Es zinu, ka es skatos visādos dīvainos resursos, kad domāju par psihumu, bet davaj ka iedod man labāku resursu, kurš meikotu sensu ne tikai "tur tos psihos sazāļo un viņi paliek mierīgi" kontekstā, bet arī "bet kāpēc, teiksim, Parādnieks ir pilnīgi psihs un viņa sieva arī, un kādas zāles mēs viņiem izrakstītu?" vai arī "ok, tieši kā Parādnieks ir loģiskāk domājošs un spriestspējīgāks par Nešu?"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Labāki resursi būtu specializētā periodika un rokasgrāmatas. Tā, kā ar smadzenēm un to pētīšanu darbojos stipri citā rakursā, tad uz rokas man tādu nav, bet varu pakonsultēties ar domēna ekspertiem un piesūtīt kaut ko reasonably lasāmu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es tagad svārstos starp naturālo "jā, dod šurp, vairāk burtiņu!!!" un "pfff, iešu nu es te lasīt visādu sūdu, kam tāpat nav taisnība" :)

Bet nu nopietni, šāds citāts:
[The] overly broad use of the term schizoaffective was illustrated in a patient referred to one of us as schizoaffective. However, his manic and depressive episodes, both of which included periods of florid psychosis, responded prohylactically to a combination of lithium and valproate... When the lithium dose fell below 75 mg/day, psychotic symptoms recurred; when lithium was reestablished at only 75 mg, the psychotic symptoms disappeared. Clearly, this patient is not schizoaffective but rather has severe psychotic symptoms integral to bipolar illness.
Avots norādīts nopietns

Nu kas tad tas ir, ja ne diagnozes noteikšana atkarībā no tā, kā attiecīgais pacients reaģē uz zālēm?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Otrais (staigāt ar aprioru "zinātniekiem tāpat nav taisnība, jo man viņu secinājumi nepatīk!" attieksmi) gan ir ļoti bīstama parādība. If science is removed from the seat of authority, it becames vacant and will be in no time taken by something lesser, though more appealing to the uninformed.

Un jā, pati par sevi datu iegūšana pēc reakcijas uz preparātiem, kuru specifiskie mehānismi smadzenēs ir samērā labi izpētīti, ir normāla un adekvāta pētījumu metode un palīginstruments diagnostikā. Tai ir daudzas labi zināmas problēmas (piemēram, bieži vien mentālie dizorderi rodas no bioķīmijas izmaiņām ļoti specifiskos smadzeņu apgabalos vai to starpsavienojumos, taču asinsritē ievadīti ķīmiski savienojumi ietekmēs neironus visās smadzenēs, padarot diagnostiku un ārstēšanu grūtāku un potenciāli bīstamāku), taču šobrīd tā ir un paliek viens no vispraktiskākajiem instrumentiem medicīnā.

Tieši šajā sakarā es ar visai augstām ekspektācijām skatos uz optoģenētiskajiem un dispersajiem elektroniskajiem interfeisiem, kas ļauj minimāli invazīvā ceļā ļoti precīzi un abos virzienos strādāt ar konkrētām neironu grupām, tā vietā, lai mazgātu visas smadzenes lamiktāla vai valproāta šķīdumā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un fMRI

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā diagnostikas līdzeklis - jā, MRI, PET/CAT, nereti pat EEG un MEG. Un, protams, pašreiz vēl tikai no autiņiem kāpt laukā sākušās simulācijas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nujā, mazmolekulārā ķīmija šeit ir apmēram tas pats, kas diagnosticēt un regulēt kādu komplicētu aparatūru, ja tev ir pieejami tikai tādi regulatori, kas darbojas uz visu shēmu kopumā, nu tur barošanas spriegums, takts frekvence un tā.

kaut ko jau var tā.

(Reply to this) (Parent)

Tāpēc jau tur bija smailijs :) Protams, sūti.

1) so tad tavs iepriekšējais arguments par to, ka diagnoze, balstoties uz reakciju uz medikamentiem, notiek tikai postsociālisma valstīs pirms 40 gadiem, anulējas?
2) are you really really sure it is the best solution?
Teiksim, es pie šādas obstanovkas staigātu ar kādiem pieciem elektrodiem galvā un būtu pilnīgi normalizēta. Es no tā kļūtu par labāku cilvēku?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Apvaicāšos, noskaidrošu, sūtīšu. :>

1. Mans iepriekšējais arguments bija par to, ka postsociālisma valstīs tagadnē ir aptuveni tas līmenis, kas citur bija pirms 40 gadiem - gan pieejamo tehnoloģiju, gan metodoloģijas ziņā, un ka šeit medikamenti joprojām bieži ir vienīgais risinājums gan pie diagnostikas, gan terapijas.
2. What is, medication? Of course not, but it is one that works at least to some degree and we have it. "Labākais" droši vien nav arī optoģenētika vai korektīvie BCI, bet es varu saredzēt daudzas vietas, kurās tie būs masīvs uzlabojums esošajai paradigmai.

Droši vien optimālus risinājumus varēs izstrādāt tikai tad, kad būs pieejama smadzeņu digitizācija, un psihoterapijas līdzekļu vidū parādīsies "psihoķirurģija", nepastarpināta smadzeņu darbības rediģēšana un "debagošana" vairākos līmeņos vienlaikus (bioķīmija, kognitīvās izpausmes, abstrakti mentāli stāvokļi utt.).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Enīvej tur būs baigi jāuzmanās, jo ``normalizējot`` tādus kā Perelmans vai Grothendieck, mēs varam viņus pazaudēt, no otras puses ir Kačinska gadījums, kas liek domāt, ka dažās situacijās neko nedarīt arī ir garām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Well, pie smadzeņu modificēšanas un/vai augmentācijas jelkurā gadījumā ir jāuzmanās, par to šaubu nav jau šobrīd (pie TMS/TDCS, advancētākajiem un efektīvākajiem nootropiķiem utt.).

(Reply to this) (Parent)

I mean, es nevienā brīdī neapgalvoju, ka psihopatoloģijas vai klīniskās neiroloģijas izpratne par smadzenēs notiekošo ir pabeigta. If anything, it's far from it. Es tikai uzskatu, ka tas vismaz ir virziens uz labākas izpratnes pusi, atšķirībā no, well, faktiski visiem citiem virzieniem, par kuriem es esmu informēts. Tāpat es uzskatu, ka šī izpratnes nepabeigtība nenozīmē, ka atšķirības starp slimām un veselām smadzenēm ir neeksistējošas, un ka tas viss patiesībā ir tikai viens liels apliecinājums cilvēku brīnišķīgajai dažādībai, kumbayah.

(Reply to this) (Parent)

Kāpēc "protams"?

Tb kāpēc pieņemt, ka visiem cilvēkiem piemīt kaut kāds viens "saprāts", kuram ir kaut kāda "normālā" forma? Ja mēs nesakām "cilvēks ir baltādains heteroseksuāls vīrietis, un viss pārējais ir diagnoze", tad kāpēc teikt, ka ir "normāls" saprāts un attiecīgi "diagnozes"?

Nu tb man vispār nav skaidrs, nahren vārds "jucis" ir value-judgement.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vismaz man "jucis" kā value-judgement balstās uz observed ability (to reason, to make decisions etc.). Kā pie katra mehānisma, arī pie smadzenēm var runāt par atšķirībām starp function un malfunction.

(Reply to this) (Parent)

Izskatās ka tiešām nav konkrētas ``normas``, ir saprāti, kuri ir pietiekami līdzīgi lai komunicētu. Un no otras puses ir konkrēti bojājumi, kā lieka hromosoma, pārāk maz nervu ceļu starp amigdalu un perfrontālo daļu, cauri galvai izdūries metāla stienis, amiloīdu uzkrāšanās.

Tātad ko mēs varam? Mēs varam atrast un novērst (ja protam) un pētīt kā novērst (ja neprotam vēl) konkrētus bojājumus. Ko nevajag? Nevajag mēģināt visus saprātus piedzīt kaut kādai normai. Jo - mums visiem noteikti vajadzīgāks ir spilgts oriģināls domātājs, kurš izturas citādi nekā pieņemts, nevis vēl viens tāds pats kā visi/ vairākums.

(Reply to this) (Parent)