Apvaicāšos, noskaidrošu, sūtīšu. :>

1. Mans iepriekšējais arguments bija par to, ka postsociālisma valstīs tagadnē ir aptuveni tas līmenis, kas citur bija pirms 40 gadiem - gan pieejamo tehnoloģiju, gan metodoloģijas ziņā, un ka šeit medikamenti joprojām bieži ir vienīgais risinājums gan pie diagnostikas, gan terapijas.
2. What is, medication? Of course not, but it is one that works at least to some degree and we have it. "Labākais" droši vien nav arī optoģenētika vai korektīvie BCI, bet es varu saredzēt daudzas vietas, kurās tie būs masīvs uzlabojums esošajai paradigmai.

Droši vien optimālus risinājumus varēs izstrādāt tikai tad, kad būs pieejama smadzeņu digitizācija, un psihoterapijas līdzekļu vidū parādīsies "psihoķirurģija", nepastarpināta smadzeņu darbības rediģēšana un "debagošana" vairākos līmeņos vienlaikus (bioķīmija, kognitīvās izpausmes, abstrakti mentāli stāvokļi utt.).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Enīvej tur būs baigi jāuzmanās, jo ``normalizējot`` tādus kā Perelmans vai Grothendieck, mēs varam viņus pazaudēt, no otras puses ir Kačinska gadījums, kas liek domāt, ka dažās situacijās neko nedarīt arī ir garām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Well, pie smadzeņu modificēšanas un/vai augmentācijas jelkurā gadījumā ir jāuzmanās, par to šaubu nav jau šobrīd (pie TMS/TDCS, advancētākajiem un efektīvākajiem nootropiķiem utt.).

(Reply to this) (Parent)