negribētos, lai bērns dzīvo ar šādu faktu savā biogrāfijā

(Reply to this) (Thread)

Nu tas jau atkarīgs no tā, kā pati māte to noprocesē, bet jā, pie traumētas mātes bērnam droši vien nebūtu diezcik saulaina bērnība

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas taču vienmēr kaut kādā momentā izlien ārā. un var beigties ar lodi fātera vai paša/-as bērna galvā.
ja mēs aizstāvam šīs pašas Tiesības Uz Laimīgu Bērnību (kuras es daudz labprātāk aizstāvētu, nekā Tiesības Uz Ģimeni), tad nav iespējams radīt bērnu, kas apriori būs nelaimīgs

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nuuuu, nav iespējams arī radīt bēnru, kurš apriori būtu laimīgs. Reku mana sīkā pele (vairāk tā kā izlaistības kategorijā nekā nelaimīga bērna kategorijā) katru dienu vismaz pa divi lāgi apraudas par tēmu "cik šodien slikta diena un kā neviens par mani nepadomāja".

Lodi galvā gan viņai neviens par to nešauj, tas tiesa. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

gospoģi, tu nevari to salīdzināt. mēs ar tevi arī divreiz dienā apraudamies kaut vai aplūkojot īpaši dramatiskas filmas.
mēs runājam par cilvēku, kuram ļoti nopietni nāksies dīlot ar to, kā viņš vispār ir parādījies pasaulē, kādi notikumi ar to bijuši saistīti.
un tu nevari teikt "всё обойдётся", tāpēc ka lieiski zini, ka vsjo ņe obojdjotsa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

taisnība, taisnība, es vnk vārdiem piesējos :)

nēnu es domāju, ka, ja sieviete ir psīcholoģiski diezgan kruta, tad viņa var nošķirt bērnu no traumas, kas ar šo bērnu ir saistīta. t.i., ka abortam pēc izvarošanas nevajadzētu būt obligātam vai pat ieteicamam. jo, kā jau te diskusijā izlīda, aborts pats par sevi arī var būt trauma (un ietekmē nākamās grūtniecības un bērnus, btw)

(Reply to this) (Parent)

Jau zemāk pierakstīju - bet ja izvarošanas fakts notiek īsi pirms dzemdībām? Izraisīt tūdaļ mākslīgās dzemdības un slīcināt nost?
Nu.. nav viennozīmīgas atbildes, manuprāt!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu vot es domāju, ka pie šī scenārija tā arī būtu, izraisītu mākslīgās dzemdības un sieviete pati izdomā, paturēs vai ne. nav jau obligāti jāžņaudz nost. (t.i., man šķiet, ka vispār tā visa "pieļaujam abortu izvarošanas gadījumā" ambrāža ir nevis par tēmu "šitā kretīna gēni vairosies" bet par tēmu "tev savā ķermenī jānēsā pierādījums tam, ka tas ir noticis")

(Reply to this) (Parent) (Thread)

njā... es sapratu domu.
jautājums tad ir tikai par jaunu robežu abortiem? jo dzemdēt un atteikties no bērna jau var, ja nespēj paturēt atgādinājumu par izvarošanu.
laikam nēesmu iedziļinājusies par tām 22. nedēļām, kas tagad noteiktas likumā, kādos gadījumos izvarotas un vēl līdz 22 nedēļai nevaikušas abortu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Traumatiska šajā gadījumā var būt arī pati iznēsāšana un dzemdēšana.
Un kaut arī man pašai gribas domāt, ka es šādā situācijā (tpu, tpu, tpu!)spētu izvēlēties bērna saglabāšanu, man neliekas pareizi šādu izvēli uzspiest visām sievietēm. Resp., ja ir iestājies šāds, tik ļoti nopietns faktors, kas grūtniecību un dzemdības padara ļoti nevēlamu, ir jābūt iespējai grūtniecību pārtraukt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt ir jādod tādi gadījumi izskatīt atsevisķā kārtībā?
Redz, jo te uzreiz, manuprāt, līdzvērtīgi traumatiski gadījumi var nākt klāt rindā:
- Topošā bērna tēvs izvarojis kopīgo pusaugu meitu
- Topošā bērna tēvs noslepkavojis bērnu/sievasmāti whatever... kādu
- Topošā bērna tēvs izrādījies krāpnieks un nelietis un varmāka...

Visos gadījumos bērna iznēsāšana varētu būt traumatiska.

Te tā pati doma, varbūt sakarīgāk uzrakstīta.

(Reply to this) (Parent)