Nu tas jau atkarīgs no tā, kā pati māte to noprocesē, bet jā, pie traumētas mātes bērnam droši vien nebūtu diezcik saulaina bērnība

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas taču vienmēr kaut kādā momentā izlien ārā. un var beigties ar lodi fātera vai paša/-as bērna galvā.
ja mēs aizstāvam šīs pašas Tiesības Uz Laimīgu Bērnību (kuras es daudz labprātāk aizstāvētu, nekā Tiesības Uz Ģimeni), tad nav iespējams radīt bērnu, kas apriori būs nelaimīgs

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nuuuu, nav iespējams arī radīt bēnru, kurš apriori būtu laimīgs. Reku mana sīkā pele (vairāk tā kā izlaistības kategorijā nekā nelaimīga bērna kategorijā) katru dienu vismaz pa divi lāgi apraudas par tēmu "cik šodien slikta diena un kā neviens par mani nepadomāja".

Lodi galvā gan viņai neviens par to nešauj, tas tiesa. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

gospoģi, tu nevari to salīdzināt. mēs ar tevi arī divreiz dienā apraudamies kaut vai aplūkojot īpaši dramatiskas filmas.
mēs runājam par cilvēku, kuram ļoti nopietni nāksies dīlot ar to, kā viņš vispār ir parādījies pasaulē, kādi notikumi ar to bijuši saistīti.
un tu nevari teikt "всё обойдётся", tāpēc ka lieiski zini, ka vsjo ņe obojdjotsa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

taisnība, taisnība, es vnk vārdiem piesējos :)

nēnu es domāju, ka, ja sieviete ir psīcholoģiski diezgan kruta, tad viņa var nošķirt bērnu no traumas, kas ar šo bērnu ir saistīta. t.i., ka abortam pēc izvarošanas nevajadzētu būt obligātam vai pat ieteicamam. jo, kā jau te diskusijā izlīda, aborts pats par sevi arī var būt trauma (un ietekmē nākamās grūtniecības un bērnus, btw)

(Reply to this) (Parent)