nu vot es domāju, ka pie šī scenārija tā arī būtu, izraisītu mākslīgās dzemdības un sieviete pati izdomā, paturēs vai ne. nav jau obligāti jāžņaudz nost. (t.i., man šķiet, ka vispār tā visa "pieļaujam abortu izvarošanas gadījumā" ambrāža ir nevis par tēmu "šitā kretīna gēni vairosies" bet par tēmu "tev savā ķermenī jānēsā pierādījums tam, ka tas ir noticis")

(Reply to this) (Parent) (Thread)

njā... es sapratu domu.
jautājums tad ir tikai par jaunu robežu abortiem? jo dzemdēt un atteikties no bērna jau var, ja nespēj paturēt atgādinājumu par izvarošanu.
laikam nēesmu iedziļinājusies par tām 22. nedēļām, kas tagad noteiktas likumā, kādos gadījumos izvarotas un vēl līdz 22 nedēļai nevaikušas abortu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Traumatiska šajā gadījumā var būt arī pati iznēsāšana un dzemdēšana.
Un kaut arī man pašai gribas domāt, ka es šādā situācijā (tpu, tpu, tpu!)spētu izvēlēties bērna saglabāšanu, man neliekas pareizi šādu izvēli uzspiest visām sievietēm. Resp., ja ir iestājies šāds, tik ļoti nopietns faktors, kas grūtniecību un dzemdības padara ļoti nevēlamu, ir jābūt iespējai grūtniecību pārtraukt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt ir jādod tādi gadījumi izskatīt atsevisķā kārtībā?
Redz, jo te uzreiz, manuprāt, līdzvērtīgi traumatiski gadījumi var nākt klāt rindā:
- Topošā bērna tēvs izvarojis kopīgo pusaugu meitu
- Topošā bērna tēvs noslepkavojis bērnu/sievasmāti whatever... kādu
- Topošā bērna tēvs izrādījies krāpnieks un nelietis un varmāka...

Visos gadījumos bērna iznēsāšana varētu būt traumatiska.

Te tā pati doma, varbūt sakarīgāk uzrakstīta.

(Reply to this) (Parent)