Februāris 10., 2009
| 08:13 - Nopietnie nolūki Es gan pagaidām esmu tikai pusē, (un grāmatiņa nav necik riebīg-pretīg-nelasām-šausmīga, būtu normāla žanra literatūra, ja viņu drusku pievāktu un noīsinātu un izrediģētu, tagad ir tāds tā kā pieteikums normālai žanra literatūrai), šajā sakarā arī radies jautājums: kāda suņa pēc cilvēki - kas raksta literatūru - kas interesējas par literatūru - kam, pieļauju, svarīgāk ir, lai lasītājs atgriežas pie izlasītā, nevis vienreiz nopērk, nospļaujas un vairs nekadneko nepērk Izdod naudu - par superduper smuku dizainu - par biezu papīru, kas pataisa mazu plānu grāmatiņu par Lielu Blāķi Bet neizdod naudu - par labu redaktoru?*
Literatūra ir vārdi, jopcik, VĀRDI, un smukais noformējums, nesaburzāmie vāki un papīra izvēle ir sūc, ja vārdi nav savesti kārtībā.
*nevis savējo in-house čumaku, kam pietrūkst vai nu iekšu, vai zināšanu iziet manuskriptam cauri ar lielu sarkanu pildspalvu un piespiest autoru ja ne izlabot, tad vismaz precīzi pamatot katra valodas gļuka nepieciešamību? (Upd 2: Iebildni skatīt zemāk, annuskas komentārā)
UPD: OK, VKKF šito nav atbalstījis (hmmm). Bet enīvej, nu taču nenoplēstu tas redaktors vairāk par 200 Ls uz rokas mūsdienu apstākļos, pat mazāk pirms visām inflācijām un tamlīdzīgi. Jumava maksāja 14 Ls uz rokas par autorloksni, un iet tak cilvēki un strādā (lohi, protams).
|
Comments:
kārtība ir relatīvs jēdziens
"relatīvs" ir relatīvs jēdziens
Ja mērķauditorijas pārstāvis paņem grāmatu rokās ar domu "atslābt un palasīt" un konstatē, ka pie katra otrā teikuma jārauc piere un jādomā, kurš ir mudaks, tad "kārtības" relativitāte ir apmēram tikpat liela kā "grāmatas" vai jebkura cita jēdziena relativitāte
From: | dzeina |
Date: | 10. Februāris 2009 - 10:12 |
---|
| | | (Link) |
|
tu par kuru grāmatiņu?
Nils Sakss, Nopietnie nolūki
es sapratu, ka rt, kaut arī savējais čumaks, tomer ir ar sarkanu pildspalvu pārrakstījis vai katru teikumu. ja tur uzlaistu redaktoru vēlreiz, no iepriekšējā materiāla vispār nekas nepaliktu pāri, kas, protams, neliecina par grāmatu kā grāmatu. tomēr man tīri labi patīk:D
Nuuuuu tad Kāda suņa pēc izdevniecībai ir jātērē nauda un jāsmērē sava reputācija, izdodot grāmatu, kurai redaktors pārraksta katru teikumu un beigās tāpat kautkā nedataisīti sanāk?
par ko?
(Nav ironija, vnk neierubos)
Sorry, es jūtu, ka jau sāku izklausīties pēc barvina, bet tomēr.
a) šī grāmata jāizdod, jo ir kaut kas kruts - nu, nav jau tā īsti kruta. Principā, domāju, būtu pieticis nolikt jamo maliņā uz pusgadu, pēc pusgada pārskatīt vēlreiz un pārrakstīt krutāk, un visiem kļūtu priecīgāk. (Vai, ja nepārraksta krutāk, nu neko, tāds liktenis cilvēkam - nerakstīt briesmīgi kruta, tad nau ko sirdi plosīt ar izdošanu)
b) šī grāmata jāizdod, jo tajā ir kaut kas Principiāli Jauns Un Pasauli No Kājām Gāzošs - eh, nu, izdeva, nekas ne no kā tā īsti nenogāzās
c) šī grāmata jāizdod, jo Nils Sakss foršs cilvēks / jo tā gribējās / citi personiski iemesli - nu, bēdīgi, tieši izdevniecības prestiža ziņā, da i Nila Saksa reputācijai - es, teiksim, rūpīgi apsvēršu Ārieša lasīšanu/iegādi, ja jau reiz rediģēta grāmata šitā izskatās, kāda tad ir nerediģēta?
varbūt rt pats var labāk pamatot savu pārliecību
Jā, jā, sapratu un apkaunējos :)
grāmatniecība latvijā ir tik pat aplama kā jebkura cita nozare - tā pati nekustamo īpašumu joma vai autotirgus. es jau reiz savā lapā nospļāvos un nosolījos to turpmāk ignorēt - jo īpaši gadījumos, kad iesācēju eksperimenti tiek piedāvāti tikai un vienīgi solīdos bibliotēkas formātos. TFB-e!
Principā situāciju varētu atrisināt kārtīgas un stabilas "vanity publishing" izdevniecības vai attiecīgi "vanity publishing" apakšnodaļas esošai izdevniecībai noorganizēšana. T.i., ja tu gribi pats (vai ar draugu un vecmāmiņas) palīdzību izdot kautkādu savu tekstiņu, ko neviens neuzņemas izdot biznesa versijā, tad ej uz šo izdevniecību, un tev uztaisīs profesionāla paskata grāmatiņu un varbūt vēl uztaisīs kādu internetpārdošanu tam visam. Tipa kā lulu.com vai createspace iekš ārzemēm.
Savulaik to risināja, liekot "autora izdevums" pie visa, kas bija autora izdevums, es nezinu, vai tas tagad strādā.
Cilvēki ir psihe, jopcik, PSIHE, un skaistais izskats, gludā, zīdainā āda, uz kuras nemīt ne mazākā pumpiņa, vien koķetas dzimumzīmītes, un vijīgie, garie mati ir sūc, ja psihe nav savesta kārtībā.
Tagad ir laikmets, kad jaunība un skaistums ir pārākas vērtības par vecumu un viedumu. Tā tas ir bijis jau simt gadu, un tur neko nevar darīt. Man visnotaļ tīkams viedoklis ir, ka pirmais pasaules karš pie tā ir vainojams. Pirms tā jaunība un skaistums bija nevainības simbols. Nevainība kā vērtība ir trausla, viegli zaudējama, tāpēc vecums, pieredze un viedums tad bija svarīgāki.
Hm. Tas ir pēc principa, ka smuka sieviete ir labāk nekā gudra sieviete, jo dumju vīriešu ir vairāk nekā aklu vīriešu... Un attiecīgi smuka grāmata ir labāk nekā jēdzīgi uzrakstīta grāmata, jo dumju lasītāju ir vairāk nekā aklu lasītāju? :)
Bet nez, "pasaules līmenī" tas tomēr īsti nestrādā, jo izdot sūdīgi rakstītu grāmatu ar domu "uztaisīs labu vāku, gan jau aizies" respektabla izdevniecība (un 1/4 Satori kā tāda pozicionējas) neuzņemas. Tā ka vairāk piekrītu kinskim, t.i., ka tas ir LV tirgus gļuks. |
|
|